2022. GADA FESTIVĀLS LJMD - PULSS
No
2022. gada 21. līdz 30. aprīlim Rīgas koncertvietās un koncertzālē “Cēsis”
norisinājās Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas
Jaunās mūzikas dienas 2022. PULSS”.
Festivāls sākās 21. aprīlī plkst. 18.00 ar diskusiju “Cenzūra un pašcenzūra latviešu mūzikā no padomju okupācijas gadiem līdz mūsdienām”. Sarunu vadīja mūzikas žurnālists un komponists, cenzūras pētnieks Edgars Raginskis, aicinot talkā skaņražus un muzikologus, kas savas radošās dzīves laikā saskārušies ar cenzūru. Diskusija notika Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu telpā “Tintnīca”, to bija iespējams skatīties arī tiešsaistē.
22. aprīlī plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis” klausījāmies koncertu “Reinis Zariņš. Pavasara pulss”, kas notika sadarbībā ar festivālu “Vaska mūzikas aprīlis”. Pianista Reiņa Zariņa soloprogrammā skanēja mūzika, ko radījuši trīs komponisti domubiedri: Arturs Maskats, Andrejs Selickis un Pēteris Vasks. Bija jaundarbu pirmatskaņojumi un šo pašu autoru agrāk rakstīti opusi.
Otrā koncerta daļā varējam noklausīties kamerorķestra "Kijivas Solisti" priekšnesumu.
25. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Radio I studijā dziedātāja Ieva Parša, čellists Ēriks Kiršfelds un pianisti Herta Hansena un Aldis Liepiņš satikās programmā “Atradumi”. Vēl nedzirdētu mūziku bija sarūpējuši Mārīte Dombrovska un Leons Amoliņš, skanēja arī Aldoņa Kalniņa, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Gundegas Šmites un Rutas Paideres darbi. Koncerts tiešraidē skanēja Latvijas Radio 3 “Klasika”.
27. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā koncertā “Pulsācija” Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets pirmatskaņoja Marinas Gribinčikas un Raivja Misjuna jaundarbus, tiem līdzās liekot Pētera Plakida, Jāņa Porieša, Viļņa Šmīdberga un Andra Vecumnieka 80. gados komponētu mūziku.
28. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Mākslas telpā programmā “I-pulss” dzirdējām akustisku un elektronisku mūziku. Santas Bušs, Rolanda Kronlaka un Jāņa Petraškeviča solo opusus, kā arī Andra Dzenīša jaundarbu interpretēja sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un altists Ivars Brīnums. Bija arī Oskara Herliņa jaundarbs elektronikai un Andra Dzenīša elektroniskas improvizācijas.
“Latvijas
Jaunās mūzikas dienas 2022” noslēdzās 30. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas
Latviešu biedrības Zelta zālē ar koncertu “Sirds frekvence”. Latvijas
Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla diriģentu Kaspara Ādamsona,
Lauras Štomas un Artūra Oskara Mitrevica vadībā pirmatskaņja Sabīnes
Kezberes un Renātes Stivriņas jaundarbus, kā arī ļāva ieklausīties Ērika
Ešenvalda, Jēkaba Jančevska, Artura Maskata, Pētera Plakida, Evijas
Skuķes, Raimonda Paula un Valta Pūces mūzikā.

2021. GADA FESTIVALS LJMD - VADI
FestivālS "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021" / vadi / 01.- 05. marts, 17. un 29. aprīlis
Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas
plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā
elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt
izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz
skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos.
Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie
meistari.

Georgs Pelēcis savu pasakalju divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” iesaka klausīties kamermūzikas žanra noskaņās pie kamīna, svecēm un vīna glāzes.
Jēkabs Nīmanis savu skaņdarbu “Reartikulētā transformāciju spēle” iesaka klausīties sporta laukumā, ķerot azartu, spēles garu.
Džeikins Pusons kompozīciju “Downhill Ski” rosina klausīties braucot ar velosipēdu, skūteri vai skrituļdēli.
Asija Ahmetžanova uzskata, ka skaņdarbu “Heart Phase radio edition” vislabāk var izbaudīt, atrodoties pie ūdens – pie ezera, upes vai jūras. Kā arī vietās, kur var atrast mieru un baudīt dabas skaistumu.
Anna Ķirse savu skaņdarbu "Mundus Invisibilis" iesaka klausīties pazemē, lai būtu tuvāk sēņu tīklojumam, no kā komponiste iedvesmojusies savam darbam. Ja tas nav iespējams, skaņdarbs iederēsies arī pastaigā pa mežu vai esot mājās.
Oskars Herliņš savu darbu "Block Buster” rosina klausīties skaldot malku, tas viņu iedvesmojis skaņdarba radīšanā.
Platons Buravickis savu darbu “Planktons" saksofonu kvartetam rosina klausīties jūras vai okeāna dziļumos.
Madara Pētersone pirms sava skaņdarba iesaka iziet pastaigā svaigā gaisā, taču koncertu klausīties iekštelpās, sapucējoties un kopā ar tuviniekiem, kas vēl nav apnikuši šajā pandēmijas laikā.
Sabīne Ķezbere savu apcerīgo un poētisko kompozīciju "Tanka" vokālai grupai iesaka klausīties pie dabas. Mežā, parkā vai pie jūras sev ērtā un mierīgā gaisotnē.
Linda Leimane šo koncertu iesaka klausīties plašā un klajā laukā
– ne pārāk mežainā purvā vai lauku klajumā ar pāris ozoliem tālumā, jūtot zemi
zem kājām, skaņdarba varavīksnes formu un krāsas.
ATKLĀŠANAS KONCERTS / PIANO PHASE
01.martā pl. 18.00 tiešsaistē
Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs (klavieres), Juris Āzers, Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)
Programmā:
Stīvs Reihs “Piano Phase”
Jēkabs Nīmanis “Reartikulētā transformāciju spēle” (pirmatskaņojums)
Georgs Pelēcis Pasakalja divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” (pirmatskaņojums)
Asija Ahmetžanova “Heart Phase radio edition” (pirmatskaņojums)
Džeikins Pusons “Downhill Ski” (pirmatskaņojums)
Par festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanas koncerta centrālo darbu ir izvēlēts minimālisma pamatlicēja, amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) skaņdarbs Piano Phase. Stīva Reiha opuss ir viens no spilgtākajiem, tā sauktās, fāžu nobīdes tehnikas reprezentētājiem mūzikā, divi instrumenti (klavieres vai marimbas) unisonā spēlē vienu repetitīvu figūru, pakāpeniski vienam no mūziķiem palēninoties un veidojot dažāda attāluma kanonus ar otru instrumentu, līdz tie atkal no jauna “satiekas” unisonā.
Savās jaunajās kompozīcijās uz šo skaņdarbu atsauksies latviešu komponisti – Jēkabs Nīmanis un Georgs Pelēcis komponējusi skaņdarbus divām klavierēm, Asija Ahmetžanova diviem sitaminstrumentiem, bet Džeikins Pusons apvienojis visus četrus mūziķus kopējā ansamblī.
Jēkabs Nīmanis par savu skaņdarbu un koncerta koncepciju saka: “Tas, kas mani iepriecina, saskaroties ar šāda veida (piano phase) mūziku – kāds šķietami racionāli organizēts elements, jeb noteikumi, kas vairāk raksturīgi spēles principam nevis pierakstītai, strukturētai kompozīcijai, spēj radīt iespaidīga apjoma poētiku un māksliniecisku dziļumu, telpu iztēlei un emocijām. Šādas mākslas iedarbību bieži salīdzina ar meditatīvu transa stāvokli, kurā jūs piedzīvojat vairāk vai mazāk dievišķu atklāsmi caur kādu ārēji monotonu procesu, kas rada iekšēju dinamisku psiholoģisku procesu.”
PUTNI UN ATOMOS
4. martā. pl. 20.00 tiešsaistē
Vokālā grupa "Putni" ar instrumentālo ansambli un saksofonu kvartets "Atomos"
Programmā:
Platons Buravickis "Planktons" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),
Sabīne Ķezbere "Tanka" vokālai grupai (pirmatskaņojums),
Madara Pētersone "Serendipity" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),
Aleksejs Peguševs "M’illumino d’immenso" vokālai grupai un saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),
Anna Veismane "Šatum" (2018),
Līva Blūma "Putni, kas nedzied" (2018)
Šajā koncertā satiksies divi muzikāli pretmeti – enerģiskie un atraktīvie saksofonu spēles meistari, kvartets “Atomos” un šarmantās, sievišķīgās vokālās grupas “Putni” dziedātājas. Abus šos kolektīvus vieno mīlestība pret jauniem izaicinājumiem, stilu sintēzi un sadarbību ar saviem laikabiedriem, komponistiem. Tikpat kontrastējoša kā šīs mūziķu grupas būs arī koncerta programma – no Sabīnes Ķezberes poētisko japāņu tanku iedzīvinājumiem skaņās līdz pat vibrējošajam un mikrotonālajam Platona Buravicka “Planktonam”. Tāpat kā festivāla atklāšanas koncertā, abām grupām būs jāizpilda viens jaunradīts opuss kopā. Tas būs jaunā komponista, Helsinkos un Oksfordā studējušā Alekseja Peguševa darbs “M’illumino d’immenso“. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Madaras Pētersones "Serendipity" saksofonu kvartetam, kurā dažādi muzikālie fragmenti kā atsevišķi puzles gabaliņi nobeigumā saliekas kopā pazīstamā muzikālā attēlā. Koncerta programmā arī divi "Putniem" agrāk radīti darbi, kuru autori ir komponistes Līva Blūma un Anna Veismane.
Vokālās grupas "Putni" galvenais uzdevums, uzsākot savas muzikālās gaitas 1993. gadā, bija izrauties no tradicionālās sieviešu ansambļu kustības un pierādīt, ka sieviešu vokālajam ansamblim ir iespējams pretendēt uz ko nopietnāku par šlāgera tipa dziesmiņām klavieru pavadījumā. Rūpīgi un mērķtiecīgi caur jaundarbu pasūtinājumiem ansambļa laikabiedriem – komponistiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām, tika uzkrāts vērā ņemams, unikāls repertuārs.
Ilgu laiku "Putni" bija vienīgā šāda tipa vokālā grupa, kas ar savu darbību saviļņoja visu ansambļu dziedāšanas kustību un iedvesmoja arvien vairāk kolektīvu pievērsties nopietnam koncertrepertuāram.
ENSEMBLE U:
05.martā pl. 19.00 tiešsaistē no Tallinas
Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot biļeti, ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19. martam.
Helena Tuuling (klarnete)
Merje Roomere (vijole)
Levi-Danel Mägila (čells)
Vambola Krigul (sitaminstrumenti)
Sakarā ar pianista slimību, ir mainīta programma. Lindas Leimanes darbs, diemžēl, neizskanēs.
Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs. 2021. gada aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.
20 FINGERS DUO
05. martā pl. 20.00 tiešsaistē no Viļņas
Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot, biļeti ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19.martam.
Programmā:
Alvils Altmanis (1950) Triptych,
Aleksandr Žedeljov (1983) Friendly DNA Genocide (pirmatskaņojums),
Mykolas Natalevičius (1985) dew.mist,
Julius Aglinskas (1988) In Between Silence,
Rūta Vitkauskaitė (1984) Hightet,
Anatolijus Šenderovas (1945–2019) Dialogue I-II for violin and cello
Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs. 2021. gada aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.
Twenty Fingers Duo ir starptautiski atzīts un daudzkārt apbalvots laikmetīgās mūzikas ansamblis, kuru veido vijolniece Lora Kmieļauskaite (Kmieliauskaite) un čellists Arnss Kmieļausks (Kmielauskas). Dueta uzstāšanās kvalitāti raksturo intensīva, pievilcīga enerģija un savpata skaņa. Par Twenty Fingers Duo runā, ka viņi ir ambiciozi un zinātkāri. Un, protams, ar pētniecisku azartu un atvērtību sadarbībai viņi izpilda svēto pienākumu popularizēt lietuviešu laikmetīgo mūziku. Programmā līdzās lietuviešu skaņražiem, kas pārstāv dažādas paaudzes, arī latvieša Alvila Altmaņa Triptihs.
LIGETI. LAIKA VIĻŅI
17. aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē
Sinfonietta Rīga stīgu kvartets,
Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa (vijole), Artūrs Gailis (alts), Kārlis Klotiņš (čells).
Programmā:
Armands Aleksandravičus "Deviations" (pirmatskaņojums)
Anna Ķirse "Mundus Invisibilis" (pirmatskaņojums)
Oskars Herliņš "Block Buster" (pirmatskaņojums)
Par iedvesmas avotu latviešu komponistu jaundarbiem ir kalpojis izcilā ungāru komponista Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets, kurš koncertā netiks atskaņots, taču būs komponistu sarunas par šo skaņdarbu, kā arī stāstījumi par atsaucēm uz Ligeti kvartetu jaundarbos.
Šī ir vienīgā programma festivālā, kurā latviešu komponisti izmantos elektroniskās skaņas un stīgu kvarteta elektronisku apstrādi. Kāpēc? Tam ir zināms konceptuāls segums. Ligeti sešdesmitajos gados pārsteidza pasauli ar jaunu kompozīcijas tehniku – mikropolifoniju, kura ietvēra sevī ideju par ļoti smalki izveidotu kanonisku struktūru, kura laika skalā bija tik kompakta, ka neatstāja polifonisku iespaidu, bet drīzāk fakturālu un elektronisku. Kad tika atskaņoti pirmie Ligeti simfoniskie skaņdarbi, publika meklēja zem krēsliem paslēptus skaļruņus. Lielā mērā var teikt, ka Ligeti bija pirmais, kurš savienoja instrumentālo un elektronisko mēdiju ar neredzamu saiti, izmantojot elektroniskās tehnikas instrumentālajā rakstībā. Šis un arī citi aspekti ir iedvesmojoši jaunos latviešu komponistus jaundarbiem. Armands Aleksandravičus min, ka klausoties Ligeti kvartetu, vizuāli iztēlojas tumšu ekrānu, kurā ik pa laikam iemirdzas dažas pikseļu grupas, citkārt tās noformē konkrētas līnijas, citkārt tās veido konkrētu attēlu.
NOSLĒGUMS / LEIMANE. VIĻUMS. GRIZĒ
29.aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē
Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē
Solisti Agnese Egliņa (klavieres), Egija Veldre (flauta), Mārtiņš Circenis (klarnete), Liene Neija-Kalniņa (vijole), Ivars Brīnums (alts), Kārlis Klotiņš (čells).
Programmā:
Žerārs Grizē (Gerard Grisey) ”Vortex Temporum” (pirmatskaņojums Latvijā),
Mārtiņš Viļums “The Stream of Disappearance” (pirmatskaņojums),
Linda Leimane “Ray-bows” (pirmatskaņojums)
Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" vainagojumā - Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē 6. marta tiešsaistes koncertā no Lielās ģildes. Tā programmā franču komponista Žerāra Grizē (1946-1998) monumentālā kamermūzikas opusa Vortex Temporum pirmatskaņojums Latvijā, kā arī divu latviešu komponistu - Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes – darbu pirmatskaņojumi, kas, līdzīgi savam priekšgājējam, akcentē pārdomas par muzikālo laiktelpu.
40 minūšu ilgais “Vortex Temporum” (1994-96) 6 mūziķiem (flauta, klarnete, vijole, alts, čells, klavieres) ir, iespējams, pats nozīmīgākais kamermūzikas opuss franču mūzikā 20. gs. otrajā pusē. Ietekmes ziņā to var salīdzināt ar Olivjē Mesiāna “Kvartetu laika galam”, kas reprezentēja jaunākās kompozīcijas idejas 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Grizē skaņdarbā pretnostata dažādas laika izjūtas un struktūras (“Vortex Temporum” - laiku viesulis), konfrontē tās, saistot ar noteiktu skaņas spektra harmoniskuma/inharmoniskuma pakāpi, telpisko blīvumu, mūzikas plūduma paredzamības/neparedzamības sajūtām. Materiālu un formu veido viena un tā pati muzikālā žesta formula, kas izteikta dažādās laika dimensijās. Lielā mērā var teikt, ka šis darbs summē visu iepriekšējo komponista pieredzi darbā ar skaņas spektru, formveidi u.c. kompozicionālajiem aspektiem.
Koncerts saņema 2021. gada Lielo Mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu iterpretāciju".Informācija ar 2018. gada festivāla norisēm
Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls
“Latvijas Jaunās mūzikas dienas” ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas
kultūrā. 2018. gadā šis festivāls notika jau devīto reizi. Tā radošā direktore bija komponiste Anitra Tumševica.
No 26. februāra līdz 10. aprīlim septiņu koncertu programma izskanēja ar vērienīgu latviešu instrumentālās kamermūzikas klāstu. Līdzās koncertiem norisinājās arī divi izglītojoši pasākumi: muzikologu sarunas “Latviešu kompozīcijas skolas laikmetu lokos” un kompozīcijas konkurss “Skaņuraksti Ādažos". Festivāla galvenā ierosme bija latviešu komponistu rokrakstu spilgtās dažādības atspoguļošana. Savukārt, kritiķu un klausītāju atsauksmes pēc festivāla noslēguma apstiprina šī mērķa sasniegšanu.
“Latvijas Jaunās mūzikas dienas” 2018. gadā skanēja kamermūzikas svētku noskaņā. Kopumā tika pirmatskaņoti vairāk kā 10 skaņdarbi un pārstāvēti teju ap 50 latviešu komponistu. Festivāla ieskaņas koncerta programmā tika iekļauti populārās mūzikas ritmi. Komponiste Anna Veismane veidojusi aranžijas Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Jura Kulakova, Valta Pūces un citu latviešu estrādes mūzikas pārstāvju dziesmām. Komponiste veiksmīgi apvienojusi divus profesionālus ansambļus – Rīgas saksofonu kvartetu un vokālā grupu “Putni” –, radot tembrāli spilgtu un oriģinālu mūziku.
Festivāla atklāšanas koncertā “Latviešu klaviermūzika” tika iekļauti vairāki jaundarbi, tostarp Solveigas Selgas “Upe”, Annas Veismanes “Vēstules”, Māra Lasmaņa “Skumju mūzika” un Paula Dambja “Vēja zvani”. Pianistu Riharda Plešanova un Diānas Zandbergas interpretācijā tika atklāta ne tikai latviešu klaviermūzikas daiļrade, bet arī tās autoru savstarpējās attiecības, skolēniem ietekmējoties no skolotājiem un izceļot savas personības individualitāti.
Ilonas Breģes jaundarbs “Kalendāra lapas” (P. Vaska fonda pasūtinājums) tika atskaņots koncertā “Dvēseles stīgām”. Kvarteta “ReDo” sniegumā tika atspoguļota stīgu kvarteta žanra transformācija latviešu komponistu daiļradē. Evijas Skuķes, Anastasijas Kadišas un Oskara Herliņa skatījumā stīgu kvartets kļūst par platformu radošai tehniku eksplozijai. Savukārt Asijas Ahmetžanovas kompozīcijā “Dabiski” stīgu kvartets sniedzas muzikālā teātra virzienā. Līdzās minētā žanra skaņdarbiem koncertā skanēja Mārītes Dombrovskas, Daces Aperānes un Imanta Zemzara kamermūzika Ilonas Meijas (flauta), Janas Zeļenskas (oboja) un Dzintras Erlihas (klavieres) interpretācijā.
Festivāla programmas turpinājumā divos koncertos ar nosaukumu “Autors. Skaņa. Perspektīva” tika ainoti instrumentālās kamermūzikas autoru portreti, spilgtam kamermūziķu sastāvam interpretējot komponistu veidotās partitūras. Šoreiz jaundarbu klāstu papildināja Anitas Miezes miniatūra “Aiz loga”, Sabīnes Ķezberes “Kalnu meditācija”, Ievas Klingenbergas “Teci, teci, valodiņa” un Rutas Paideres “Ornamente” (pārlikuma pirmatskaņojums). Programmu kuplināja arī Jēkaba Jančevska, Vinetas Līces, Viļņa Šmīdberga, Marinas Gribinčikas, Indras Rišes, Romualda Kalsona, Jura Ābola, Lindas Leimanes, Andra Dzenīša, Jāņa Petraškeviča un citu autoru kompozīcijas.
Festivāla noslēgumā trio “Art-i-Shock” koncertā skanēja radošas enerģijas, humora un azarta piesātināta mūzika. Līdzās Georga Pelēča skaņdarbam “Pieneņu lauks”, Riharda Dubras “Rudens kaislības” un Santas Ratnieces “Lakstīgala” skanēja vairāki jaundarbi. Par tiem gādāja komponistes Līva Blūma - skaņdarba “Rope-a-dope” autore, Agita Reķe, programmu papildināja ar miniatūru “Tauriņi”, Madara Pētersone koncertā tika pārstāvēta ar jaundarbu “The Min” un Marina Vidmonte, šim koncertam sacerēja darbu “Debesgaishas acis… deg!”.
Savukārt, festivāla izskaņā latviešu ērģeļmūzikas koncertā “Jaunās skaņās” bija klausāms veltījums ērģeļmūzikas dižgaram Tālivaldim Deksnim. Kopā ar Aigaru Reini abi izpildītājmākslinieki strādāja pie šī koncerta programmas izveides, bet kopdarbu noslēgt bija gods Aigaram Reinim. Programmā skanēja pēdējos 30 gados radītā mūzika ērģelēm solo, tostarp, Pētera Vaska koncerts “Cantus ad pacem”, ko Tālivaldis Deksnis regulāri atskaņojis savos koncertos. Līdzās vērienīgajai kompozīcijai skanēja Romualda Jermaka, Ligitas Sneibes, Maijas Einfeldes, Andreja Selicka, Andra Baloža, Aivara Kalēja un Uģa Prauliņa miniatūras ērģelēm.
Latvijas Komponistu savienība pateicas žurnālam "Mūzikas Saule", Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei, Rīgas Latviešu Biedrības mūzikas komisijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai par atbalstu.
Post factum vērtē LJMD 2018 koncertus
Par LJMD 2018 noslēgumu
Latviešu kormūzikas šedevri
Koncerta ieraksts: Klavierkvartets "Quadra" koncertā Rīgas Latviešu biedrībā (2. daļa)
Koncerta 2. daļā klausīsimies Madaras Pētersones opusa "Multiverss" pirmatskaņojumu un Andra Dzenīša opusuLacrimae.
Kopš Pētera Vaska skolnieks Andris Dzenītissevi spilgti pieteica kompozīcijā gan Latvijā, gan pasaulē, teju katrs viņa skaņdarbs ir bijis uzmanības vērts – vai tas būtu izvēlētais neparastais žanrs, instrumentu salikums vai mūzikas valodas novitāte. Viņš ir arī šīs koncertprogrammas idejas autors! Vairāk...
Koncerta ieraksts: Klavierkvartets "Quadra" koncerts Rīgas Latviešu biedrībā (1. daļa)
11. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016" ietvaros klavieru kvartets Quadra aicināja uz muzikāli intriģējošu koncertu "Meistari un mācekļi", kuru ieskaņoja arī "Klasika".
Koncerta 1. daļā klausīsimies Valentīna Utkina Otro klaviersonāti un Pētera Vaska opusuEpisodi e canto perpetuo. Vairāk...
Koncerta ieraksts: Trio "Art-i-Shock" festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanā
Recenzija: Rosinoši latviešu pirmatskaņojumi
Jau aizvadītas četras Latvijas Komponistu savienības organizētā festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” programmas, priekšā vēl pēdējā – “Zināmais nezināmajā. Kormūzikas šedevri” – līdz ar visiem noslēguma secinājumiem, taču jau tagad var teikt, ka festivāla muzikālās norises bijušas saistošākas un vērtīgākas nekā iepriekšējos gados, ko, starp citu, apliecināja arī acīmredzams klausītāju skaita pieaugums. “Latvijas Jaunās mūzikas dienu” atklāšanas koncerts izskanēja 5. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, uz skatuves kāpjot čellistes Gunas Šnē, pianistes Agneses Egliņas un perkusionistes Elīnas Endzeles kopīgi izveidotajam trio “Art-i-Shock”. Starp astoņiem darbiem – divi pirmatskaņojumi, bet arī visi pārējie tapuši nesen, līdz ar to arī šī mūzika daudziem bija jaunums. Vairāk...
Kaut kam jau vajag ļoti ticēt. Saruna ar diriģentu Imantu Resni
Atskats uz mūzikas dzīves notikumiem: LJMD un jaundarbi
Aicinām noklausīties LR3 raidījumu:
- par festivāla atklāšanas koncertu "Māksla vai šoks?" ar trio Art-i Shock no 16:42;
- par jaunrades konkursu "Skaņuraksti Ādažos" no 11:09;
- par klavierkvarteta Quadra koncertu "Utkins. Vasks. Dzenītis", kurš tika nodēvēts par "Nedēļas konceru", no 38:38.
Kvartets «Quadra» atskaņos Vaska, Utkina, Dzenīša un Pētersones mūziku
"Quadra" par meistariem un mācekļiem intervijā LR Klasika
Piektdien, 11. martā, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē plkst. 19.00 festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" ietvaros klavieru kvartets Quadra aicina uz muzikāli intriģējošu koncertu "Meistari un mācekļi".
Skanēs Pētera Vaska, Andra Dzenīša, Valentīna Utkina mūzika, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Madaras Pētersones skaņdarbs “Multiverss”.
Komponēt filmu. Saruna ar akadēmiskās laikmetīgās mūzikas komponistu Kristapu Pētersonu
Kristaps Pētersons par jaundarbu "Ziema": “[..] tā būs skanoša filma, proti, skaņdarbs, kura darbība notiek ziemā. Tai būs savs mikrosižets. Es gribu darīt to, kas man pašam ir interesanti. Un saistībā ar ziemu interesanti man šķiet tieši sadzīves trokšņi. Kad tos ieraksta, reizumis var ļoti viegli noteikt, kāds ir avots, kāda ir trokšņa nozīme. Savukārt citreiz, piemēram, ierakstot, kā slida slīd pa ledu, brīdī, kad noņem attēlu, skaņa pati par sevi kļūst absolūta un var aizvest šķietami pilnīgi citā virzienā, nekā tas ir dabā. Tajā brīdī skaņa kļūst par abstrakciju un ar to var strādāt kā tīru, muzikālu parādību.” Izmantojot dažādas skaņas, Kristaps mēģinās izstāstīt savu stāstu, kā pats to dēvē “skanošā īsfilmā” [..]
Pie šī darba strādājot, mūziķis saprata, ka tam noteikti nepieciešama arī kāda elektroniska nots, tāpēc sestdien, 5.martā Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia kopā ar dāmu Trio Art-i Shockpieaicināts tika arī DJ Monsta , kas šo muzikālo abstrakciju paspilgtinās vēl vairāk.
Platons. Betons. Voltāža
Deviņi intriģējoši jaundarbi
MARTS ir ieskandināts! Lielā mūzikas balva pasniegšana šovakar uz Latvijas Nacionālā opera un balets skatuves un festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas ieskaņa, kas notiks sestdien, 5. martā, Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia Ziedoņa zālē.
Īss ieskats festivāla norisē Latvijas Avīzes pielikumā "Kultūrzīmes".
Vēlam skanīgu pavasari! #MuzikasDienas
Latvijā komponēta mūzika festivālā „Latvijas jaunās mūzikas dienas”
Deviņus pirmatskaņojumus un daudzveidīgu muzikālo programmu piedāvās festivāls „Latvijas jaunās mūzikas dienas”, kas sāksies ceturtdien un ilgs līdz pat marta beigām.
Festivālu jau astoto gadu rīko Latvijas Komponistu savienība, un tā centrā ir Latvijā komponētā mūzika – gan pati jaunākā, gan arī senāk radīta, bet nepelnīti piemirsta.
No spilgtām mūsu mūzikas personībām šoreiz festivālā īpaši tiks izcelts simfoniķis Jānis Ivanovs, jo šis ir viņa 110. jubilejas gads.