LAT
  • LAT
  • ENG
logo
  • Sākums
  • Par festivālu
  • Galerija
    • LJMD 2018
    • LJMD / VADI 2021
    • LJMD / PULSS 2022
  • Arhīvs
  • Koncerti
    • LNSO | ONE
    • DOUBLE BALTIC CONTRASTS
    • REINIS | RAUMANIS | CO2
    • SINFONETTA RĪGA | SPARK
    • THREE
    • QUADRA +
    • RADIO KORIS | THE DREAM STREAM
  • Atbalstītāji
  • Kontakti
  • BIĻETES

2022. GADA FESTIVĀLS LJMD - PULSS

16. mai. 2022, Nav komentāru

No 2022. gada 21. līdz 30. aprīlim Rīgas koncertvietās un koncertzālē “Cēsis” norisinājās Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2022. PULSS”.

Festivāls sākās 21. aprīlī plkst. 18.00 ar diskusiju “Cenzūra un pašcenzūra latviešu mūzikā no padomju okupācijas gadiem līdz mūsdienām”. Sarunu vadīja mūzikas žurnālists un komponists, cenzūras pētnieks Edgars Raginskis, aicinot talkā skaņražus un muzikologus, kas savas radošās dzīves laikā saskārušies ar cenzūru. Diskusija notika Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu telpā “Tintnīca”, to bija iespējams skatīties arī tiešsaistē.


22. aprīlī plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis” klausījāmies koncertu “Reinis Zariņš. Pavasara pulss”, kas notika sadarbībā ar festivālu “Vaska mūzikas aprīlis”. Pianista Reiņa Zariņa soloprogrammā skanēja mūzika, ko radījuši trīs komponisti domubiedri: Arturs Maskats, Andrejs Selickis un Pēteris Vasks. Bija jaundarbu pirmatskaņojumi un šo pašu autoru agrāk rakstīti opusi.

Otrā koncerta daļā varējam noklausīties kamerorķestra "Kijivas Solisti" priekšnesumu.


25. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Radio I studijā dziedātāja Ieva Parša, čellists Ēriks Kiršfelds un pianisti Herta Hansena un Aldis Liepiņš satikās programmā “Atradumi”. Vēl nedzirdētu mūziku bija sarūpējuši Mārīte Dombrovska un Leons Amoliņš, skanēja arī Aldoņa Kalniņa, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Gundegas Šmites un Rutas Paideres darbi. Koncerts tiešraidē skanēja Latvijas Radio 3 “Klasika”.


27. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā koncertā “Pulsācija” Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets pirmatskaņoja Marinas Gribinčikas un Raivja Misjuna jaundarbus, tiem līdzās liekot Pētera Plakida, Jāņa Porieša, Viļņa Šmīdberga un Andra Vecumnieka 80. gados komponētu mūziku.


28. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Mākslas telpā programmā “I-pulss” dzirdējām akustisku un elektronisku mūziku. Santas Bušs, Rolanda Kronlaka un Jāņa Petraškeviča solo opusus, kā arī Andra Dzenīša jaundarbu interpretēja sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un altists Ivars Brīnums. Bija arī Oskara Herliņa jaundarbs elektronikai un Andra Dzenīša elektroniskas improvizācijas.


“Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2022” noslēdzās 30. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē ar koncertu “Sirds frekvence”. Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla diriģentu Kaspara Ādamsona, Lauras Štomas un Artūra Oskara Mitrevica vadībā pirmatskaņja Sabīnes Kezberes un Renātes Stivriņas jaundarbus, kā arī ļāva ieklausīties Ērika Ešenvalda, Jēkaba Jančevska, Artura Maskata, Pētera Plakida, Evijas Skuķes, Raimonda Paula un Valta Pūces mūzikā.



2021. GADA FESTIVALS LJMD - VADI

10. mai. 2021, Nav komentāru

FestivālS "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021" / vadi / 01.- 05. marts, 17. un 29. aprīlis


Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti “Otrais stīgu kvartets” un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari.

Festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – ‘laikmetīga mūzika’ nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm. Šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par kājkoncertiem. Tā kā tiešraidi iespējams skatīties jebkur, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Festivāla ietvaros papildus biļetēm tiek piedāvāti arī divu veidu kājkoncertu abonementi, ko iegādāties sev – divām kājām vai arī diviem draugiem – sešām kājām. Sadarbībā ar interneta žurnālu Satori, līdz pat festivāla sākumam tiks publicēti ieteikumi koncertu klausīšanās vietām.



Georgs Pelēcis savu pasakalju divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” iesaka klausīties kamermūzikas žanra noskaņās pie kamīna, svecēm un vīna glāzes.

Jēkabs Nīmanis savu skaņdarbu “Reartikulētā transformāciju spēle” iesaka klausīties sporta laukumā, ķerot azartu, spēles garu.

Džeikins Pusons kompozīciju “Downhill Ski” rosina klausīties braucot ar velosipēdu, skūteri vai skrituļdēli.

Asija Ahmetžanova uzskata, ka skaņdarbu “Heart Phase radio edition” vislabāk var izbaudīt, atrodoties pie ūdens – pie ezera, upes vai jūras. Kā arī vietās, kur var atrast mieru un baudīt dabas skaistumu.

Anna Ķirse savu skaņdarbu "Mundus Invisibilis" iesaka klausīties pazemē, lai būtu tuvāk sēņu tīklojumam, no kā komponiste iedvesmojusies savam darbam. Ja tas nav iespējams, skaņdarbs iederēsies arī pastaigā pa mežu vai esot mājās.

Oskars Herliņš savu darbu "Block Buster” rosina klausīties skaldot malku, tas viņu iedvesmojis skaņdarba radīšanā.

Platons Buravickis savu darbu “Planktons" saksofonu kvartetam rosina klausīties jūras vai okeāna dziļumos.

Madara Pētersone pirms sava skaņdarba iesaka iziet pastaigā svaigā gaisā, taču  koncertu klausīties iekštelpās, sapucējoties un kopā ar tuviniekiem, kas vēl nav apnikuši šajā pandēmijas laikā.

Sabīne Ķezbere savu apcerīgo un poētisko kompozīciju "Tanka" vokālai grupai iesaka klausīties pie dabas. Mežā, parkā vai pie jūras sev ērtā un mierīgā gaisotnē.

Linda Leimane šo koncertu iesaka klausīties plašā un klajā laukā – ne pārāk mežainā purvā vai lauku klajumā ar pāris ozoliem tālumā, jūtot zemi zem kājām, skaņdarba varavīksnes formu un krāsas.

ATKLĀŠANAS KONCERTS / PIANO PHASE


01.martā pl. 18.00 tiešsaistē

Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs (klavieres), Juris Āzers, Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)

Programmā:

Stīvs Reihs “Piano Phase”

Jēkabs Nīmanis “Reartikulētā transformāciju spēle” (pirmatskaņojums)

Georgs Pelēcis Pasakalja divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” (pirmatskaņojums)

Asija Ahmetžanova “Heart Phase radio edition” (pirmatskaņojums)

Džeikins Pusons “Downhill Ski” (pirmatskaņojums)

Par festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanas koncerta centrālo darbu ir izvēlēts minimālisma pamatlicēja, amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) skaņdarbs Piano Phase. Stīva Reiha opuss ir viens no spilgtākajiem, tā sauktās, fāžu nobīdes tehnikas reprezentētājiem mūzikā, divi instrumenti (klavieres vai marimbas) unisonā spēlē vienu repetitīvu figūru, pakāpeniski vienam no mūziķiem palēninoties un veidojot dažāda attāluma kanonus ar otru instrumentu, līdz tie atkal no jauna “satiekas” unisonā.

Savās jaunajās kompozīcijās uz šo skaņdarbu atsauksies latviešu komponisti – Jēkabs Nīmanis un Georgs Pelēcis komponējusi skaņdarbus divām klavierēm, Asija Ahmetžanova diviem sitaminstrumentiem, bet Džeikins Pusons apvienojis visus četrus mūziķus kopējā ansamblī.

Jēkabs Nīmanis par savu skaņdarbu un koncerta koncepciju saka: “Tas, kas mani iepriecina, saskaroties ar šāda veida (piano phase) mūziku – kāds šķietami racionāli organizēts elements, jeb noteikumi, kas vairāk raksturīgi spēles principam nevis pierakstītai, strukturētai kompozīcijai, spēj radīt iespaidīga apjoma poētiku un māksliniecisku dziļumu, telpu iztēlei un emocijām. Šādas mākslas iedarbību bieži salīdzina ar meditatīvu transa stāvokli, kurā jūs piedzīvojat vairāk vai mazāk dievišķu atklāsmi caur kādu ārēji monotonu procesu, kas rada iekšēju dinamisku psiholoģisku procesu.”

PUTNI UN ATOMOS

4. martā. pl. 20.00 tiešsaistē

Vokālā grupa "Putni" ar instrumentālo ansambli un saksofonu kvartets "Atomos"

Programmā:
Platons Buravickis "Planktons" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Sabīne Ķezbere "Tanka" vokālai grupai (pirmatskaņojums),

Madara Pētersone "Serendipity" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Aleksejs Peguševs "M’illumino d’immenso" vokālai grupai un saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Anna Veismane "Šatum" (2018),

Līva Blūma "Putni, kas nedzied" (2018)

Šajā koncertā satiksies divi muzikāli pretmeti – enerģiskie un atraktīvie saksofonu spēles meistari, kvartets “Atomos” un šarmantās, sievišķīgās vokālās grupas “Putni” dziedātājas. Abus šos kolektīvus vieno mīlestība pret jauniem izaicinājumiem, stilu sintēzi un sadarbību ar saviem laikabiedriem, komponistiem. Tikpat kontrastējoša kā šīs mūziķu grupas būs arī koncerta programma – no Sabīnes Ķezberes poētisko japāņu tanku iedzīvinājumiem skaņās līdz pat vibrējošajam un mikrotonālajam Platona Buravicka “Planktonam”. Tāpat kā festivāla atklāšanas koncertā, abām grupām būs jāizpilda viens jaunradīts opuss kopā. Tas būs jaunā komponista, Helsinkos un Oksfordā studējušā Alekseja Peguševa darbs “M’illumino d’immenso“. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Madaras Pētersones "Serendipity" saksofonu kvartetam, kurā dažādi muzikālie fragmenti kā atsevišķi puzles gabaliņi nobeigumā saliekas kopā pazīstamā muzikālā attēlā. Koncerta programmā arī divi "Putniem" agrāk radīti darbi, kuru autori ir komponistes Līva Blūma un Anna Veismane.

Vokālās grupas "Putni" galvenais uzdevums, uzsākot savas muzikālās gaitas 1993. gadā, bija izrauties no tradicionālās sieviešu ansambļu kustības un pierādīt, ka sieviešu vokālajam ansamblim ir iespējams pretendēt uz ko nopietnāku par šlāgera tipa dziesmiņām klavieru pavadījumā. Rūpīgi un mērķtiecīgi caur jaundarbu pasūtinājumiem ansambļa laikabiedriem – komponistiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām, tika uzkrāts vērā ņemams, unikāls repertuārs.
Ilgu laiku "Putni" bija vienīgā šāda tipa vokālā grupa, kas ar savu darbību saviļņoja visu ansambļu dziedāšanas kustību un iedvesmoja arvien vairāk kolektīvu pievērsties nopietnam koncertrepertuāram.

ENSEMBLE U:

05.martā pl. 19.00 tiešsaistē no Tallinas

Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot biļeti, ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19. martam.

Ensemble U: /Igaunija/:
Tarmo Johannes (flauta)
Helena Tuuling (klarnete)
Merje Roomere (vijole)
Levi-Danel Mägila (čells)
Vambola Krigul (sitaminstrumenti)

Programmā:

Sakarā ar pianista slimību, ir mainīta programma. Lindas Leimanes darbs, diemžēl, neizskanēs.

Jurgis Mačiūnas (1931-1978) Trio for ladder, mud and pebbles (1962)
Märt-Matis Lill (1975) For the birds for gran cassa and phonogram (2006)
Tatjana Kozlova-Johannes (1977) Love Song for flute, violon and instruments ad libitum (2010/2015)
Udo Kasemets (1919-2014) 4’33” Fractals for any instrument (2000)

Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs. 2021. gada aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.

Ensemble U: ir šobrīd prominentākais mūsdienu mūzikas interprets Igaunijā ar daudzpusīgu darbību gan mājās, gan starptautiskajā arēnā. Sešu mūziķu grupa – tās sastāvā flauta, klarnete, vijole, čells, klavieres un sitaminstrumenti – uzstājusies tādos prominentos festivālos kā Time of Music (Vītasāri, Somija), GAIDA (Viļņa, Lietuva), Sounds New (Kenterberija, UK), Nordic Music Days (Helsinki, Somija), Nuova Consonanza (Roma, Itālija), un Third Practice (Ričmonda, ASV).

Koncertā Ensemble U: atskaņos vairāku igauņu komponistu darbus, to skaitā izcilā avangardista Udo Kasameta (Igaunija/Kanāda) mūziku, lietuvieša Jurģa Mačiūna skaņurakstus un Lindas Leimanes darbu.

20 FINGERS DUO


05. martā pl. 20.00 tiešsaistē no Viļņas

Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot, biļeti ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19.martam.

Programmā:

Alvils Altmanis (1950) Triptych,

Aleksandr Žedeljov (1983) Friendly DNA Genocide (pirmatskaņojums),

Mykolas Natalevičius (1985) dew.mist,

Julius Aglinskas (1988) In Between Silence,

Rūta Vitkauskaitė (1984) Hightet,

Anatolijus Šenderovas (1945–2019) Dialogue I-II for violin and cello

Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs.  2021. gada  aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.

Twenty Fingers Duo ir starptautiski atzīts un daudzkārt apbalvots laikmetīgās mūzikas ansamblis, kuru veido vijolniece Lora Kmieļauskaite (Kmieliauskaite) un čellists Arnss Kmieļausks (Kmielauskas). Dueta uzstāšanās kvalitāti raksturo intensīva, pievilcīga enerģija un savpata skaņa. Par Twenty Fingers Duo runā, ka viņi ir ambiciozi un zinātkāri. Un, protams, ar pētniecisku azartu un atvērtību sadarbībai viņi izpilda svēto pienākumu popularizēt lietuviešu laikmetīgo mūziku. Programmā līdzās lietuviešu skaņražiem, kas pārstāv dažādas paaudzes, arī latvieša Alvila Altmaņa Triptihs.

LIGETI. LAIKA VIĻŅI


17. aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē

Sinfonietta Rīga stīgu kvartets,
Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa (vijole), Artūrs Gailis (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Programmā:
Armands Aleksandravičus "Deviations" (pirmatskaņojums)
Anna Ķirse "Mundus Invisibilis" (pirmatskaņojums)
Oskars Herliņš "Block Buster" (pirmatskaņojums)

Par iedvesmas avotu latviešu komponistu jaundarbiem ir kalpojis izcilā ungāru komponista Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets, kurš koncertā netiks atskaņots, taču būs komponistu sarunas par šo skaņdarbu, kā arī stāstījumi par atsaucēm uz Ligeti kvartetu jaundarbos.

Šī ir vienīgā programma festivālā, kurā latviešu komponisti izmantos elektroniskās skaņas un stīgu kvarteta elektronisku apstrādi. Kāpēc? Tam ir zināms konceptuāls segums. Ligeti sešdesmitajos gados pārsteidza pasauli ar jaunu kompozīcijas tehniku – mikropolifoniju, kura ietvēra sevī ideju par ļoti smalki izveidotu kanonisku struktūru, kura laika skalā bija tik kompakta, ka neatstāja polifonisku iespaidu, bet drīzāk fakturālu un elektronisku. Kad tika atskaņoti pirmie Ligeti simfoniskie skaņdarbi, publika meklēja zem krēsliem paslēptus skaļruņus. Lielā mērā var teikt, ka Ligeti bija pirmais, kurš savienoja instrumentālo un elektronisko mēdiju ar neredzamu saiti, izmantojot elektroniskās tehnikas instrumentālajā rakstībā. Šis un arī citi aspekti ir iedvesmojoši jaunos latviešu komponistus jaundarbiem. Armands Aleksandravičus min, ka klausoties Ligeti kvartetu, vizuāli iztēlojas tumšu ekrānu, kurā ik pa laikam iemirdzas dažas pikseļu grupas, citkārt tās noformē konkrētas līnijas, citkārt tās veido konkrētu attēlu.

NOSLĒGUMS / LEIMANE. VIĻUMS. GRIZĒ

29.aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē

Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē

Solisti Agnese Egliņa (klavieres), Egija Veldre (flauta), Mārtiņš Circenis (klarnete), Liene Neija-Kalniņa (vijole), Ivars Brīnums (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Programmā:

Žerārs Grizē  (Gerard Grisey) ”Vortex Temporum” (pirmatskaņojums Latvijā),

Mārtiņš Viļums “The Stream of Disappearance” (pirmatskaņojums),

Linda Leimane “Ray-bows”  (pirmatskaņojums)

Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" vainagojumā - Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē 6. marta tiešsaistes koncertā no Lielās ģildes. Tā programmā franču komponista Žerāra Grizē (1946-1998) monumentālā kamermūzikas opusa Vortex Temporum pirmatskaņojums Latvijā, kā arī divu latviešu komponistu - Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes – darbu pirmatskaņojumi, kas, līdzīgi savam priekšgājējam, akcentē pārdomas par muzikālo laiktelpu.

40 minūšu ilgais “Vortex Temporum” (1994-96) 6 mūziķiem (flauta, klarnete, vijole, alts, čells, klavieres) ir, iespējams, pats nozīmīgākais kamermūzikas opuss franču mūzikā 20. gs. otrajā pusē. Ietekmes ziņā to var salīdzināt ar Olivjē Mesiāna “Kvartetu laika galam”, kas reprezentēja jaunākās kompozīcijas idejas 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Grizē skaņdarbā pretnostata dažādas laika izjūtas un struktūras (“Vortex Temporum” - laiku viesulis), konfrontē tās, saistot ar noteiktu skaņas spektra harmoniskuma/inharmoniskuma pakāpi, telpisko blīvumu, mūzikas plūduma paredzamības/neparedzamības sajūtām. Materiālu un formu veido viena un tā pati muzikālā žesta formula, kas izteikta dažādās laika dimensijās. Lielā mērā var teikt, ka šis darbs summē visu iepriekšējo komponista pieredzi darbā ar skaņas spektru, formveidi u.c. kompozicionālajiem aspektiem.

Koncerts saņema 2021. gada Lielo Mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu iterpretāciju".


Informācija ar 2018. gada festivāla norisēm

15. mai. 2018, Nav komentāru

Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas”  ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūrā. 2018. gadā šis festivāls notika jau devīto reizi. Tā radošā direktore bija komponiste Anitra Tumševica.

No 26. februāra līdz 10. aprīlim septiņu koncertu programma izskanēja ar vērienīgu latviešu instrumentālās kamermūzikas klāstu. Līdzās koncertiem norisinājās arī divi izglītojoši pasākumi: muzikologu sarunas “Latviešu kompozīcijas skolas laikmetu lokos” un kompozīcijas konkurss “Skaņuraksti Ādažos". Festivāla galvenā ierosme bija latviešu komponistu rokrakstu spilgtās dažādības atspoguļošana. Savukārt, kritiķu un klausītāju atsauksmes pēc festivāla noslēguma apstiprina šī mērķa sasniegšanu.

“Latvijas Jaunās mūzikas dienas” 2018. gadā skanēja kamermūzikas svētku noskaņā. Kopumā tika pirmatskaņoti vairāk kā 10 skaņdarbi un pārstāvēti teju ap 50 latviešu komponistu.  Festivāla ieskaņas koncerta programmā tika iekļauti populārās mūzikas ritmi. Komponiste Anna Veismane veidojusi aranžijas Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Jura Kulakova, Valta Pūces un citu latviešu estrādes mūzikas pārstāvju dziesmām. Komponiste veiksmīgi apvienojusi divus profesionālus ansambļus – Rīgas saksofonu kvartetu un vokālā grupu “Putni” –, radot tembrāli spilgtu un oriģinālu mūziku.

Festivāla atklāšanas koncertā “Latviešu klaviermūzika” tika iekļauti vairāki jaundarbi, tostarp Solveigas Selgas “Upe”, Annas Veismanes “Vēstules”, Māra Lasmaņa “Skumju mūzika” un Paula Dambja “Vēja zvani”. Pianistu Riharda Plešanova un Diānas Zandbergas interpretācijā tika atklāta ne tikai latviešu klaviermūzikas daiļrade, bet arī tās autoru savstarpējās attiecības, skolēniem ietekmējoties no skolotājiem un izceļot savas personības individualitāti.

Ilonas Breģes jaundarbs “Kalendāra lapas” (P. Vaska fonda pasūtinājums) tika atskaņots koncertā “Dvēseles stīgām”. Kvarteta “ReDo” sniegumā tika atspoguļota stīgu kvarteta žanra transformācija latviešu komponistu daiļradē. Evijas Skuķes, Anastasijas Kadišas un Oskara Herliņa skatījumā stīgu kvartets kļūst par platformu radošai tehniku eksplozijai. Savukārt Asijas Ahmetžanovas kompozīcijā “Dabiski” stīgu kvartets sniedzas muzikālā teātra virzienā. Līdzās minētā žanra skaņdarbiem koncertā skanēja Mārītes Dombrovskas, Daces Aperānes un Imanta Zemzara kamermūzika Ilonas Meijas (flauta), Janas Zeļenskas (oboja) un Dzintras Erlihas (klavieres) interpretācijā.

Festivāla programmas turpinājumā divos koncertos ar nosaukumu “Autors. Skaņa. Perspektīva” tika ainoti instrumentālās kamermūzikas autoru portreti, spilgtam kamermūziķu sastāvam interpretējot komponistu veidotās partitūras. Šoreiz jaundarbu klāstu papildināja Anitas Miezes miniatūra “Aiz loga”, Sabīnes Ķezberes “Kalnu meditācija”, Ievas Klingenbergas “Teci, teci, valodiņa” un Rutas Paideres “Ornamente” (pārlikuma pirmatskaņojums). Programmu kuplināja arī Jēkaba Jančevska, Vinetas Līces, Viļņa Šmīdberga, Marinas Gribinčikas, Indras Rišes, Romualda Kalsona, Jura Ābola, Lindas Leimanes, Andra Dzenīša, Jāņa Petraškeviča un citu autoru kompozīcijas.

Festivāla noslēgumā trio “Art-i-Shock” koncertā skanēja radošas enerģijas, humora un azarta piesātināta mūzika. Līdzās Georga Pelēča skaņdarbam “Pieneņu lauks”,  Riharda Dubras “Rudens kaislības” un Santas Ratnieces “Lakstīgala” skanēja vairāki jaundarbi. Par tiem gādāja komponistes Līva Blūma - skaņdarba “Rope-a-dope” autore,  Agita Reķe, programmu papildināja ar miniatūru “Tauriņi”, Madara Pētersone koncertā tika pārstāvēta ar jaundarbu “The Min” un Marina Vidmonte, šim koncertam sacerēja darbu “Debesgaishas acis… deg!”.

Savukārt, festivāla izskaņā latviešu ērģeļmūzikas koncertā “Jaunās skaņās” bija klausāms veltījums ērģeļmūzikas dižgaram Tālivaldim Deksnim. Kopā ar Aigaru Reini abi izpildītājmākslinieki strādāja pie šī koncerta programmas izveides, bet kopdarbu noslēgt bija gods Aigaram Reinim. Programmā skanēja pēdējos 30 gados radītā mūzika ērģelēm solo, tostarp, Pētera Vaska koncerts “Cantus ad pacem”, ko Tālivaldis Deksnis regulāri atskaņojis savos koncertos. Līdzās vērienīgajai kompozīcijai skanēja Romualda Jermaka, Ligitas Sneibes, Maijas Einfeldes, Andreja Selicka, Andra Baloža, Aivara Kalēja un Uģa Prauliņa miniatūras ērģelēm.

Latvijas Komponistu savienība pateicas žurnālam "Mūzikas Saule", Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei, Rīgas Latviešu Biedrības mūzikas komisijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai par atbalstu.

Post factum vērtē LJMD 2018 koncertus

10. mai. 2018, Nav komentāru
Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Post factum" risinās sarunas par festivāla ieskaņas koncertu "Zvaigžņu lietus", atklāšanas koncertu "Latviešu klaviermūzika", kā arī par pirmo daļu autoru portretu pastaigā - koncertā "Autors. Skaņa. Perspektīva. Volume I".



Par LJMD 2018 noslēgumu

7. apr. 2018, Nav komentāru
Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Post factum" tiek vērtēti divi noslēdzošie festivāla koncerti - instrumentālās kamermūzikas koncerts "Autors. Skaņa. Perspektīva. Volume II" un noslēguma koncerts, kurā uzstājās trio "Art-i-Shock".




Saruna ar trio "Art-i-shock"

23. mar. 2018, Nav komentāru


Trio «Art-i-shock» veido trīs spilgtas mūziķes – pianiste Agnese Egliņa, čelliste Guna Šnē un sitaminstrumentāliste Elīna Endzele. Šobrīd trio pūrā jau ir astoņi veiksmīgi kopīgas muzicēšanas gadi, pērnajā gadā tika izdots debijas disks un iegūta «Zelta mikrofona» balva par «Labāko akadēmiskās mūzikas albumu», kā arī aizvadīts rezidējošais gads Latvijas Radio 3 «Klasika» studijā. Starpposmā starp mēģinājumiem, gatavojoties festivālam «Latvijas Jaunās mūzikas dienas», sarunājos ar trio pārstāvēm Agnesei Egliņu un Gunu Šnē par eksperimentu pilno latviešu mūziku, kas radīta tieši šim sastāvam, rosīgo, jestro ikdienu un atvērtām emociju antenām.



Latviešu kormūzikas šedevri

1. apr. 2016, Nav komentāru
Latviešu kormūzikas šedevri Rīgas Svētā Pētera baznīcā 31. martā plkst. 19 - festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016 noslēguma koncerts Zināmais nezināmajā. Kormūzikas šedevri, kurā piedalīsies valsts akadēmiskais koris "Latvija"  diriģenta MĀRA SIRMĀ vadībā. Programmā nedzirdētāki Pētera Vaska, Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Agra Engelmaņa, Paula Dambja un citu latviešu komponistu kormūzikas paraugi.


Koncerta ieraksts: Klavierkvartets "Quadra" koncertā Rīgas Latviešu biedrībā (2. daļa)

29. mar. 2016, Nav komentāru

Koncerta 2. daļā klausīsimies Madaras Pētersones opusa "Multiverss" pirmatskaņojumu un Andra Dzenīša opusuLacrimae.

Kopš Pētera Vaska skolnieks Andris Dzenītissevi spilgti pieteica kompozīcijā gan Latvijā, gan pasaulē, teju katrs viņa skaņdarbs ir bijis uzmanības vērts – vai tas būtu izvēlētais neparastais žanrs, instrumentu salikums vai mūzikas valodas novitāte. Viņš ir arī šīs koncertprogrammas idejas autors! Vairāk...


Koncerta ieraksts: Klavierkvartets "Quadra" koncerts Rīgas Latviešu biedrībā (1. daļa)

29. mar. 2016, Nav komentāru

11. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016" ietvaros klavieru kvartets Quadra aicināja uz muzikāli intriģējošu koncertu "Meistari un mācekļi", kuru ieskaņoja arī "Klasika".

Koncerta 1. daļā klausīsimies Valentīna Utkina Otro klaviersonāti un Pētera Vaska opusuEpisodi e canto perpetuo. Vairāk...


Koncerta ieraksts: Trio "Art-i-Shock" festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanā

29. mar. 2016, Nav komentāru
Festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016" tika atklāts 5. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē ar Trio Art-i-Shockkoncertu, kura programmā bija īpaši šim ansamblim veltīti skaņdarbi, tostarp arī divi pirmatskaņojumi – Kristapa Pētersona “Ziema” un Platona Buravicka “Voltāža”. Kausīties ierakstu 


Recenzija: Rosinoši latviešu pirmatskaņojumi

25. mar. 2016, Nav komentāru

Jau aizvadītas četras Latvijas Komponistu savienības organizētā festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” programmas, priekšā vēl pēdējā – “Zināmais nezināmajā. Kormūzikas šedevri” – līdz ar visiem noslēguma secinājumiem, taču jau tagad var teikt, ka festivāla muzikālās norises bijušas saistošākas un vērtīgākas nekā iepriekšējos gados, ko, starp citu, apliecināja arī acīmredzams klausītāju skaita pieaugums. “Latvijas Jaunās mūzikas dienu” atklāšanas koncerts izskanēja 5. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, uz skatuves kāpjot čellistes Gunas Šnē, pianistes Agneses Egliņas un perkusionistes Elīnas Endzeles kopīgi izveidotajam trio “Art-i-Shock”. Starp astoņiem darbiem – divi pirmatskaņojumi, bet arī visi pārējie tapuši nesen, līdz ar to arī šī mūzika daudziem bija jaunums. Vairāk...


Kaut kam jau vajag ļoti ticēt. Saruna ar diriģentu Imantu Resni

25. mar. 2016, Nav komentāru
Viņnedēļ sācies, līdz 31.martam norisināsies Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas”, kas veltīts Latvijā komponētai mūzikai. Festivāls notiek astoto reizi un sniedzas ārpus Rīgas, notiekot arī Dobelē un Ventspilī. Šis ir vienīgais festivāls, kura uzmanības centrā jaunākā Latvijā radītā laikmetīgā akadēmiskā mūzika, tostarp kamermūzika un kormūzika, iekļaujot gan jaunu, gan plaši pazīstamu Latvijas 20. un 21.gs. komponistu darbus. Atzīmējot izcilā simfoniķa Jāņa Ivanova 110.jubileju, 19.martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tās simfoniskā orķestra un diriģenta Imanta Rešņa izpildījumā savu atkalatskaņojumu piedzīvos Jāņa Ivanova 2.simfonija.


Atskats uz mūzikas dzīves notikumiem: LJMD un jaundarbi

14. mar. 2016, Nav komentāru
Esam pagodināti par mūzikas kritiķu labajām atsauksmēm!

Aicinām noklausīties LR3 raidījumu:
- par festivāla atklāšanas koncertu "Māksla vai šoks?" ar trio Art-i Shock no 16:42;
- par jaunrades konkursu "Skaņuraksti Ādažos" no 11:09;
- par klavierkvarteta Quadra koncertu "Utkins. Vasks. Dzenītis", kurš tika nodēvēts par "Nedēļas konceru", no 38:38.


Kvartets «Quadra» atskaņos Vaska, Utkina, Dzenīša un Pētersones mūziku

10. mar. 2016, Nav komentāru
Festivālā “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016” klavierkvarteta "Quadra" izpildījumā skanēs Pētera Vaska, Andra Dzenīša un Valentīna Utkina mūzika, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Madaras Pētersones skaņdarbs “Multiverss”.


"Quadra" par meistariem un mācekļiem intervijā LR Klasika

9. mar. 2016, Nav komentāru

Piektdien, 11. martā, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē plkst. 19.00 festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" ietvaros klavieru kvartets Quadra aicina uz muzikāli intriģējošu koncertu "Meistari un mācekļi".

Skanēs Pētera Vaska, Andra Dzenīša, Valentīna Utkina mūzika, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Madaras Pētersones skaņdarbs “Multiverss”.


Sākas festivāls « Latvijas Jaunās mūzikas dienas»

4. mar. 2016, Nav komentāru

Komponēt filmu. Saruna ar akadēmiskās laikmetīgās mūzikas komponistu Kristapu Pētersonu

3. mar. 2016, Nav komentāru

Kristaps Pētersons par jaundarbu "Ziema": “[..] tā būs skanoša filma, proti, skaņdarbs, kura darbība notiek ziemā. Tai būs savs mikrosižets. Es gribu darīt to, kas man pašam ir interesanti. Un saistībā ar ziemu interesanti man šķiet tieši sadzīves trokšņi. Kad tos ieraksta, reizumis var ļoti viegli noteikt, kāds ir avots, kāda ir trokšņa nozīme. Savukārt citreiz, piemēram, ierakstot, kā slida slīd pa ledu, brīdī, kad noņem attēlu, skaņa pati par sevi kļūst absolūta un var aizvest šķietami pilnīgi citā virzienā, nekā tas ir dabā. Tajā brīdī skaņa kļūst par abstrakciju un ar to var strādāt kā tīru, muzikālu parādību.” Izmantojot dažādas skaņas, Kristaps mēģinās izstāstīt savu stāstu, kā pats to dēvē “skanošā īsfilmā” [..]

Pie šī darba strādājot, mūziķis saprata, ka tam noteikti nepieciešama arī kāda elektroniska nots, tāpēc sestdien, 5.martā Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia kopā ar dāmu Trio Art-i Shockpieaicināts tika arī DJ Monsta , kas šo muzikālo abstrakciju paspilgtinās vēl vairāk.


Platons. Betons. Voltāža

3. mar. 2016, Nav komentāru
Komponists, kurš maizi pelna betona rūpnīcā. Platons Buravickis - viens no festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas deviņu jaundarbu autoriem - apvieno ļoti neierastas pasaules. Darbs saucas Voltāža, to pirmatskaņos atraktīvais trio Art-i Shock festivāla atklāšanas koncertā Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia Ziedoņa zālē sestdien, 5. martā plkst. 19.


Deviņi intriģējoši jaundarbi

1. mar. 2016, Nav komentāru

MARTS ir ieskandināts! Lielā mūzikas balva pasniegšana šovakar uz Latvijas Nacionālā opera un balets skatuves un festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas ieskaņa, kas notiks sestdien, 5. martā, Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia Ziedoņa zālē.

Īss ieskats festivāla norisē Latvijas Avīzes pielikumā "Kultūrzīmes".

Vēlam skanīgu pavasari! ‪#‎MuzikasDienas‬

Elīna Endzele, Trio Art-i-Shock

Latvijā komponēta mūzika festivālā „Latvijas jaunās mūzikas dienas”

1. mar. 2016, Nav komentāru

Deviņus pirmatskaņojumus un daudzveidīgu muzikālo programmu piedāvās festivāls „Latvijas jaunās mūzikas dienas”, kas sāksies ceturtdien un ilgs līdz pat marta beigām.

Festivālu jau astoto gadu rīko Latvijas Komponistu savienība, un tā centrā ir Latvijā komponētā mūzika – gan pati jaunākā, gan arī senāk radīta, bet nepelnīti piemirsta.

No spilgtām mūsu mūzikas personībām šoreiz festivālā īpaši tiks izcelts simfoniķis Jānis Ivanovs, jo šis ir viņa 110. jubilejas gads.

LR1 Kultūras ziņas

Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti

  • 2022. GADA FESTIVĀLS LJMD - PULSS
    16. mai. 2022
  • 2021. GADA FESTIVALS LJMD - VADI
    10. mai. 2021
  • Informācija ar 2018. gada festivāla norisēm
    15. mai. 2018
  • Post factum vērtē LJMD 2018 koncertus
    10. mai. 2018
  • Par LJMD 2018 noslēgumu
    7. apr. 2018
  • Saruna ar trio "Art-i-shock"
    23. mar. 2018
  • Latviešu kormūzikas šedevri
    1. apr. 2016
Latvijas Komponistu savienība - 2023