“‘Les Percussions des Strasbourg’ kā skaņu mākslinieki daudz devuši, lai ‘izgudrotu’ – šis vārds te ir vietā – modernos sitaminstrumentus, to mūzikas rakstību un faktūras.” (Mouvement)

“Viņi ir izpletuši Rietumu mūzikas skaņu tālu aiz tās robežām.”(Hugues Dufourt)

(Libération)

Cēsu koncertzālē mūs sagaida ļoti īpašs notikums, pasaulē pazīstamākā sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions des Strasbourg” koncerts kopā ar latviešu soprānu Viktoriju Pakalnieci.

“Les Percussions des Strasbourg” ir fenomenāla, patiesi unikāla vienība, kuras tapšanā klāt stāvējuši visnozīmīgākie 20. gs. avangarda pārstāvji – Pjērs Bulēzs, Olivjē Mesiāns, Karlheincs Štokhauzens, Edgars Varēzs, Jannis Ksenakis un vēl citi. Vairāk nekā pusgadsimtu šī vienība rosinājusi skaņu meklējumus un sitaminstrumentu mūzikas uzplaukumu. Nav pārspīlēts viņus saukt par īsteniem mūikas inovatoriem. “Les Percussions des Strasbourg” uzstājušies Berlīnē, Osakā, Donauešingenē, Atēnās, Ņujorkā, Monreālā un citviet pasaulē.

Soprāns Viktorija Pakalniece jau vairākkārt sevi apliecinājusi laikmetīgās mūzikas tulkojumos ar augstas raudzes sniegumu un nevainojamu profesionalitāti.

Vācu komponista Tomasa Hummela inspirētajā programmā dzirdēsim trīs Baltijas komponistu darbus – Vikints Baltaks, Helēna Tulve un Gundega Šmite pārstāvēs lietuviešu, igauņu un latviešu skaņu pasaules līdzās Hummela un amerikāņu skaņraža Sidnija Korbeta mūzikai.

Helēna Tulve ārzemju medijos cildināta kā “pamatoti viena no mūslaiku Igaunijas iedvesmojošākajām komponistēm” (I Care If You Listen), viņas mūzikā “valda introspektīva, teju meditatīva noskaņa, faktūras un harmonijas ir skaisti iztēlotas.” (The Guardian)

Tulve savā skaņdarbā apcer cilvēkam būtiskus jautājumus – kā domas es domāju? kāpēc domāt ir būtiski? vai domas ietekmē realitāti? kā attīrīt prātu? kāpēc vientulība ir tik smaga? – tos vispārinot caur jūras un sāls tēliem.
Gundegas Šmites “skaņu pasaulē intelektuālie un intuitīvie risinājumi realizējas suģestējošā līdzsvarā. Komponistes partitūras ir smalku faktūru un detaļu audekls.” (skani.lv)
“Četrās nakts dziesmās” Šmite vērš klausītāja uzmanību uz kara bezdibeņiem, mūzikā liekot Frederiko Garsijas Lorkas, Knuta Skujenieka un Eiripīda tekstus – to autoru pierakstīto, kas paši pieredzējuši karu vai autoritāru režīmu sekas.

Vīkints Baltaks ir lietuviešu komponists, kura darbi izcilu interpretu sniegumā spoži izskan nozīmīgākajās Rietumeiropas koncertvietās. Baltaks “ir sevišķi apdāvināts; viņš precīzi zina, ko vēlas, pa ko mūzikā spēj atbildēt – un viņš nepakļaujas nekādām konvencijām.” (Neue Musikzeitung)

Amerikāņu komponists Sidnijs Korbets raksta mūziku, kurā sensuāls lirisms apvienots ar ritmisku sarežģītību, vielu skaņdarbiem viņš smeļ no muzikāliem un ārpusmuzikāliem avotiem – literatūras, mākslas, kompozīcijās viņš izvētī filozofiskus un teoloģiskus jautājumus, un šoreiz ir pievērsies Česlava Miloša dzejai.

Vācu komponists Tomass Hummels ir diplomēts ķīmiķis un komponists. Asimetrija, kontrasti un dzīvās skanējuma salāgošana ar apskaņotiem mūzikas instrumentiem ir tikai daļa no Hummela radošajām interesēm. Viņš šoreiz pievērsies krievu dzejnieka, disidenta un mācītāja Pāvela Adelgeima tekstam.

Šī programma izskanēs divreiz – koncertos Manheimā un Cēsīs.

Koncerta norisi atbalsta Gētes institūts Rīgā un Cēsu koncertzāle.

Par festivālu:
Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

______________________________________