Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2024. ENCORE

27. mar. 2025, Nav komentāru

Festivāls "LATVIJAS JAUNĀS MŪZIKAS dienas 2024. ENCORE" | RĪGA | 7. - 11. MAIJS

Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un muzikāliem pārsteigumiem 2024. gada maija sākumā norisinājās ikgadējais Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās Mūzikas dienas 2024”. Festivāla ietvaros izskanēja seši koncerti, kuros tika atskaņoti vairāk nekā trīsdesmit latviešu komponistu darbi; par festivāla vienojošo tēmu tika izvēlēts ENCORE, kas franču valodā nozīmē "vēlreiz".

Pēc skaņdarba vai koncerta publika var skandināt Encore!, pieprasot mūziķiem uzkāpt uz skatuves vēlreiz un atkārtot kādu daļu no priekšnesuma vai nospēlēt kaut ko papildus. Šāda iespēja pagarināt prieku no mūzikas klausīšanās vēl vairāk satuvina izpildītājus ar auditoriju – tas ir brīdis, kad abas puses ir priecīgas vēlreiz izbaudīt pacilātas emocijas. Šo terminu lieto arī ārpus mūzikas – saistībā ar biznesu, karjeras attīstību, un arī dzīvesveidu: tā ir iespēja neapstāties pie nospēlētā, sadzirdētā, izbaudītā, izdarītā un sasniegtā, jo katrs no mums ir pelnījis vēl.

Liela daļa mūsdienu mūzikas daudzviet Eiropā un arī Latvijā tiek atskaņota tikai vienreiz – daudzas lieliskas kompozīcijas pēc sava pirmā atskaņojuma nepiedzīvo nākamo. Lai arī šī gada Latvijas Jauno Mūzikas dienu programmā ir gaidāmi vairāk nekā desmit Latvijas un pasaules pirmatskaņojumi, ar Encore! filozofiju pasākuma rīkotāji iecerējuši aktualizēt to, ka latviešu laikmetīgā mūzika ir pelnījusi būt daudz vairāk atskaņota un sadzirdēta.

Radošais tapšanās mirklis, bezgalīgas idejas, kas neliek mieru, ziņkāre par sevi, mīlestība pretmūziku, iekšējā uguns, intriga izzināt. Tie ir tikai daži no aspektiem, kas mudina komponistus rakstīt vēl, bet izpildītājus – atkārtoti iznākt uz skatuves pie auditorijas. “Esam saviļņoti, ja klausītāji mūsu sniegumu izbauda tik ļoti, ka vēlas dzirdēt vēl. Atkārtots aicinājums uz skatuves – tas ir liels pagodinājums. Šāds notikums stiprina spēcīgo saikni ar mūsuauditoriju, iedvesmojot mūs atdot visu iespējamo katrā priekšnesumā un turpināt sniegt neaizmirstamu pieredzi arī nākamajos koncertos,” – komentē pianiste Linda Leine, kas “Trio Fabel” sastāvā muzicēs vienā no festivāla koncertiem.

KONCERTI

07.05.2024. pl. 19.00, JVLMA Lielā zāle - Kamerorķestris Sinfonia Concertante, diriģents Andris Vecumnieks, solistes Egija Sproģe (flauta), Helēna Sorokina (balss).

Programmā:
Alvils Altmanis - Koncerts flautai un kamerorķestrim, soliste Egija Sproģe (pirmatskaņojums)
Anna Veismane - “Versus” stīgu orķestrim (pirmatskaņojums)
Anna Fišere - “Voynich Codex” mecosoprānam un kamerorķestrim, soliste Helēna Sorokina
Aleksandrs Avramecs - “Iridescence" 18 stīgu instrumentiem (pirmatskaņojums)

Kamerorķestris Sinfonia Concertante Latvijas koncertdzīvi kuplina jau vairāk nekā divas desmitgades, ne vien azartiski pārlapojot laika pārbaudi izturējušas klasiskas vērtības un gaismā ceļot nepelnīti piemirstus latviešu vecmeistaru veikumus, bet arī īpašu vietu savā repertuārā atvēlot dažādu paaudžu latviešu skaņražu jaundarbu pirmatskaņojumiem, bieži vien to lasījumos sabalsojoties arīdzan ar solistiem – kā jau atzītiem meistariem, tā arī mācekļiem. Kolektīva pirmsākumi meklējami 2002. gadā un tā kodolu vēl aizvien veido Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vecāko kursu studenti un absolventi. Kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs jau kopš tā dibināšanas ir Andris Vecumnieks – multitalants ar plašu interešu loku, kurš pazīstams ne vien kā diriģents, bet arī komponists, vairāku augstskolu un skolu mācībspēks. Savukārt solo ampluā fetivāla atklāšanas koncertā dzirdēsim Egiju Sproģi – vienu no spilgtākajām un daudzpusīgākajām savas paaudzes latviešu flautistēm, kā arī Austrijā mītošo dziedātāju – kvēlo jaunās mūzikas “sludinātāju” Helēnu Sorokinu, kuras balss savaldzinājusi klausītājus kā tuvās, tā arī tālās zemēs.

8.05.2024, pl. 19.00, Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zāle - Vilnim Šmīdbergam 80

Piedalās Ilona Meija (flauta), Magdalēna Geka (vijole) un Iveta Cālīte (klavieres)

Programmā Viļņa Šmīdberga kamermūzika:

Trio flautai, vijolei un klavierēm
Sonāte vijolei un klavierēm
Variācijas klavierēm solo
“Raudu deja” - pārlikums flautai, vijolei un klavierēm

Festivāla otrajā vakarā, kas veltīts kolorītā meistara Viļņa Šmīdberga 80. jubilejai, uz vienas skatuves satiksies trīs enerģiskas un dziļdomīgas mākslinieces ar starptautiski plašu koncertpieredzi. Viena no viņām ir Lielās mūzikas balvas laureāte un JVLMA Pūšaminstrumentu katedras saimes vadītāja – daudzveidīgā reperturā rūdītā flautiste Ilona Meija, bet pārējās divas – jau daudzus gadus Francijā mītošā vijolniece Magdalēna Geka, stīgu kvarteta Akilone pirmā vijole, kura šogad kļuvusi arīdzan par kamerorķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistari, un viņas uzticamā skatuves partnere, patlaban Luksemburgā dzīvojošā pianiste Iveta Cālīte, kura meistarību savulaik kaldinājusi ne vien Parīzē, bet arī Stokholmā.

VILŅA ŠMĪDBERGA (1944) daiļradi raksturo simfoniķa vēriens. Ne katrs komponists ir apveltīts ar talantu izjust orķestri tik tieši un nepastarpināti – kā dzīvu un elpojošu organismu visā tā daudzfunkcionalitātē. Ne tikai orķestra partitūrās, bet arī kamermūzikā un kordarbos, aranžijās un vokālinstrumentālos opusos meistara spilgti individuālajā mūzikas valodā vienlīdz būtiskas ir kā smalkākās detaļas, tā arī kopskaņas vēriens, domas dziļums un emocionālais nospriegojums. Viņa devums latviešu mūzikā ir būtisks un ticis novērtēts arīdzan ar Lielo mūzikas balvu, tostarp arī “Par mūža ieguldījumu”.
Akadēmiskā mūzika nebūt nav vienīgā sfēra, kurā Šmīdbergs atstājis paliekošas pēdas – pirms vairāk nekā pusgadsimta līdz ar grupu “Katedrāle” viņš licis pamatus latviešu rokmūzikai, ilgus gadus aizvadījis arī strādājot pedagoģisko darbu un vadot dažādus pašdarbības kolektīvus, muzicējis Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pūtēju orķestrī, bijis skaņu režisors un cauri dažādiem laikiem un izaicinājumiem rūpējies arīdzan par savu ģimeni. Te nevar noliegt, ka “apbružāšanās” tik dažādajās muzikālajās jomās lieti noderējusi arī komponista jaunradē.
Šmīdbergs nav daudzrakstītājs un hameleons, nedz arī diplomāts vai karjerisks stratēģis, kas izdabā varām un masu gaumei. Savā radošajā darbā viņš ir drīzāk stihisks, reizumis nikni apmāts un savaņģojoši dedzīgs, nepaguris runājot par mums visiem būtiskām un emocionāli sakāpinātām tēmām.
Citējot komponistu Imantu Zemzari: “Šmīdberga mūzika ir ekspresīvi sastrēdzināta, kā stāvas viļņu grēdas rudens jūrā. Zināmā mērā tumsnēja, rezignēta. Maz tajā iegaismotu virsotņu vai melodisku lieglaimes salu, kurām tik labprāt pieķeras klausītāja sirds un auss.” Maija Einfelde savukārt gan pašu Vilni Šmīdbergu, gan viņa jaunradi asociē ar vārdu “augstspriegums”.

10.05.2024. pl. 18.00 Galerija Smilga - Helēnas Sorokinas (mecosoprāns /kontralts) solokoncerts

Programma:
Ernests Valts Circenis - Jaundarbs balsij un elektronikai (2024)

Santa Ratniece - las ondas de este mar tempestuoso (2023, Teresa de Ávila)

Andris Dzenītis - Two Lines by Emily Dickinson (2020, Emily Dickinson): I Tis so much joy!; II A long - long sleep

Gundega Šmite - Les flots (2022, Paul Eluard)

Dace Aperāne - …écoutez… (2021, izmantots prūšu tautasdziesmas „Uz marrin marrins“ citāts)

Jānis Petraškevičs - Anchored, a Sanctus (2023, Dan Albertson)

Asija Ahmetžanova - Jaundarbs solo balsij (2024)

Dziedātājas Helēnas Sorokinas balss ir satriecoši krāsaina un skatuviskā klātbūtne – neaizmirstama, bet katra interpretācija – dziļi personiska. Viņas repertuārs aptver laikposmu no senās mūzikas līdz mūsdienu skaņumākslai. Māksliniece dzīvo Vīnē un koncertē ne tikai Eiropā vien, sadarbojas ar pasaules klases meistariem un jauniem talantiem, kā solo ampluā, tā arī vokālā ansambļa Cantando Admont sastāvā regulāri pirmatskaņojot jaundarbus. Paralēli tam visam Grācas Mūzikas un Tēlotājmākslas universitātes doktorante pievērsusies arī pētniecībai, īpašu akcentu liekot uz ciešu radošu dialogu starp dziedātājiem un komponistiem, lai izveidotu intuitīvi lasāmu jauno vokālo tehniku pieraksta sistēmu. Helēnas Sorokinas pirms pāris gadiem izteiktajam aicinājumam rakstīt kompozīcijas alta balsij bez pavadījuma, lai skaņās tulkotu pandēmijas laikā izdzīvoto emociju gammu, līdz šim atsaukušies jau vairāk nekā 50 dažādu tautību komponisti, laika gaitā arī krietni paplašinot sākotnēji aizsākto tēmu loku, par ko pārliecināties ļaus arī latvietes jaunākā koncertprogramma.

11.05.2024. pl. 16.00, Lielā Ģilde

Roberts Fleics (klavieres)

Programmā:
Ernests Valts Circenis - "paysages qui" (pirmatskaņojums)
Linda Leimane - “Crystal” (pirmatskaņojums)
Ansels Kaugers - “Empty Rooms”
Jānis Petraškevičs - “Silent Voice”
Pēteris Vasks - “Izdegušās zemes ainavas”
Ruta Paidere - “Periodos”

Pianists Roberts Fleics (Robert Fleitz) uzaudzis Floridas pusē un mācījies slavenajā Džuljarda skolā Ņujorkā, krietnu laiku studējis arī mūsu pašu mūzikas augstskolā un patlaban meistarību turpina spodrināt Sibēliusa akadēmijā Helsinkos. Šis daudzpusīgais amerikāņu mūziķis ir arī vairāku konkursu laureāts ar iespaidīgi plašu starptautiska vēriena koncertpieredzi. Latvijas klausītāju uzmanību viņš iemantojis kā viens no drosmīgākajiem un aizrautīgākajiem laikmetīgās mūzikas interpretiem, kura radošajām iniciatīvām labprāt un ar lielu interesi atsaucas kā komponisti, tā saspēles partneri.

17.00 Trio Fabel

Trio Fabel - Anna Gāgane (klarnete), Kristaps Bergs (čells), Linda Leine (klavieres)

Programmā:
Oskars Herliņš - “Three Sci-Fi Stories”
Žanete Spirka - “Dubultlīnijas” (pirmatskaņojums)
Andris Dzenītis - “Geography of Rain” (pirmatskaņojums)
Krists Auznieks - “Description Without Place”
Georgs Pelēcis - “Liriskais triptihs”

2019. gadā dibinātajā Trio Fabel apvienojušies trīs spilgti latviešu mūziķi – klarnetiste un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniece Anna Gāgane, Briseles filharmoniķu čellu grupas koncertmeistars Kristaps Bergs un jau vairākus gadus Vācijā dzīvojošā pianiste Linda Leine. Šo trijotni jau kopš kopīgi aizvadītajiem Dārziņskolas laikiem vieno cieša draudzība un īpaša muzikālā sapratne, kas saistoši atklājas arī katrā šī saskanīgā ansambļa interpretācijā. Būtiska loma trio plašajā repertuārā atvēlēta latviešu mūzikai, jo īpaši jaundarbiem.

19.00 Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē, solists Vestards Šimkus (klavieres)

Programmā:
Edgars Mākens - “Mūzika lielam ansamblim” (pirmatskaņojums)
Santa Bušs - "Lo ferm voler q’el cor m’intra... (lacuna)" (pirmatskaņojums)
Armands Skuķis - “a cis' ” kamerorķestrim (pirmatskaņojums)
Asija Ahmetžanova - “Aprés le chant” orķestrim (pirmatskaņojums Latvijā)
Ilona Breģe - Koncerts klavierēm un orķestrim Nr. 3, solists Vestards Šimkus (pirmatskaņojums)

Jaunatklājēja prieks un neatturama vēlme palūkoties aiz notikumu horizonta raksturo Grammy balvas ieguvēju un daudzkārtējo Lielās mūzikas balvas laureātu – Valsts kamerorķestri SINFONIETTA RĪGA. Jau kopš orķestra dibināšanas 2006. gadā tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Normunds Šnē – viens no tiem Latvijas muzikālās dzīves līderiem, kurš neatlaidīgi rosina jaunu darbu tapšanu un visjaunākās mūzikas atskaņošanu. Sinfonietta Rīga mūziķi ir kompetenti, erudīti un radošām idejām apveltīti mākslinieki. Tie ar neatslābstošu aizrautību turpina izzināt baroka un Vīnes klasicisma muzikālo mantojumu, arvien saviem klausītājiem aktualizē Jaunās Vīnes skolas un citu 20. gadsimta muzikālo strāvojumu un stilu virzienus, meklē spilgtas parādībās mūsdienu mūzikas pasaulē un iniciē jaundarbu tapšanu. Sinfonietta Rīga regulāri sadarbojas ar spilgtiem viesdiriģentiem un pasaules klases solistiem. Šajā programmā viņu skatuves partneris būs Vestards Šimkus – pianists, kura vārds labi zināms ne tikai rūdītiem klaviermūzikas pazinējiem vien. Dēvēts par iedvesmojošu un fenomenālu, šarmantu un ekspresīvu, pārsteidzošu un oriģinālu, talantīgais melnbalto taustiņu pavēlnieks ar savu spēli sajūsminājis neskaitāmus klausītājus, tostarp prestižu starptautisku konkursu žūrijas un erudītus kritiķus, kā dzimtajā Latvijā, tā tāltālās zemēs.

Baltija Mūzikas dienas 2023

2. apr. 2024, Nav komentāru

FESTIVĀLS "BALTIJAS MŪZIKAS DIENAS 2023" / RĪGA / CĒSIS / 18. - 31. MARTS

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.

To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.

“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*

Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

Nāciet to saklausīt kopā ar mums!

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.

___________________________________________________________

Festivālu atbalstīja: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Latvijas Koncerti, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Radio 3 Klasika

xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx

Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”.

Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

FESTIVĀLA ATKLĀŠANAS KONCERTS - ONE

18.03.2023. pl. 17.00, Koncertzāle Cēsis

Mārtiņš Circenis (klarnete)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
diriģents Guntis Kuzma

Krists Auznieks (1992)
One (pirmatskaņojums)

Erki Svens Tīrs (1959)
Klarnetes koncerts Peregrinus Ecstaticus

Žibokle Martinaitīte (1973)
Saudade

Festivālu „Baltijas Mūzikas dienas 2023” atklāsim ar trīs izcilu mūslaiku komponistu skaņdarbiem. Erki Svens Tīrs (Erkki-Sven Tüür) no Igaunijas, Žibokle Martinaitīte (Žibuoklė Martinaitytė) no Lietuvas, Krists Auznieks no Latvijas. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma. Krists Auznieks ir viens no mūslaiku latviešu spožākajiem skaņrades talantiem, kura līdzšinējos darbus un aroda prasmi apzīmogo izcila izglītība un starptautiski panākumi. Pirmoreiz dzirdēsim viņa kompozīciju One, to Kristam kā sezonas rezidējošajam komponistam pasūtījis LNSO.
Tai līdzās Erki Svena Tīra klarnetes koncerts Peregrinus Ecstaticus, kurā solo partiju spēlēs viens no virtuozākajiem latviešu klarnetistiem Mārtiņš Circenis. Koncertu “Ekstātiskais svētceļnieks” Tīrs saraksta 2012. gadā, tas izpelnās slavinošas recenzijas, kurās izceltas tādas kvalitātes kā “kaislīgs tiešums”, “eksplozīvas kulminācijas” (BBC Music Magazine), “Tīra dabiskās, dinamiskās faktūras, kuras var apbrīnā vērot, un arī ar to ir gana.” (Gramophone)
Izcilā igauņu komponista Tīra mūzika komentārus neprasa, to jau pāris gadu desmitus ar lieliem panākumiem spēlē visur pasaulē. Bet Ņujorkā dzīvojošās lietuviešu komponistes Žibokles Martinaitītes mūzika lielāko atpazīstamību ir ieguvusi tieši pēdējā laikā. Ievērību izpelnījies viņas orķestra mūzikas albums Saudade, kas turpina klausītājus iepazīstināt ar vienlaikus “komplicējošo un valdzinošo Martinaitītes skaņu pasauli” (Gramophone). Martinaitīte cildināta kā “faktūru burve” (WQXR), viņas mūzika ir “enerģijas un spraiguma pārpilna” (Wire). Tajā rodams “valdzinājums un negaidīts skaistums” (American Record Guide). Cēsīs skanēs albuma tituldarbs, kurā ietverta atsauce uz portugāļu valodā rodamo vārdu saudade – daudzslāņainām un dziļu ilgu piesātinātām emocijām. Mēnesi pirms atskaņojuma Cēsīs Saudade trīs vakarus tiks atskaņots arī Ņujorkas filharmonijā.

FESTIVĀLA OTRAIS KONCERTS - “DOUBLE BALTIC CONTRASTS”

19.03.2023. pl. 17.00, Koncertzāle Cēsis

Les Percussions de Strasbourg
Viktorija Pakalniece (balss)

Helēna Tulve (1972)
Sool mecosoprānam un diviem sitaminstrumentālistiem

Vīkints Baltaks (1972)
Spicules četrām marimbām

Gundega Šmite (1977)
Četras nakts dziesmas balsij un sitaminstrumentiem

Sidnijs Korbets (1960)
Unceasing Fabric of the Mind četriem sitaminstrumentālistiem

Tomass Hummels (1962)
Vermächtnis mecosoprānam, sešiem sitaminstrumentālistiem un elektronikai

“‘Les Percussions des Strasbourg’ kā skaņu mākslinieki daudz devuši, lai ‘izgudrotu’ – šis vārds te ir vietā – modernos sitaminstrumentus, to mūzikas rakstību un faktūras.” (Mouvement)

“Viņi ir izpletuši Rietumu mūzikas skaņu tālu aiz tās robežām.”(Hugues Dufourt)

“Lai kā uz to skatāties, Strasbūras sitaminstrumentālistu katalogs – viņiem veltīti vairāk kā 350 darbi – ir vienkārši unikāls.”

(Libération)

Cēsu koncertzālē mūs sagaida ļoti īpašs notikums, pasaulē pazīstamākā sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions des Strasbourg” koncerts kopā ar latviešu soprānu Viktoriju Pakalnieci.

“Les Percussions des Strasbourg” ir fenomenāla, patiesi unikāla vienība, kuras tapšanā klāt stāvējuši visnozīmīgākie 20. gs. avangarda pārstāvji – Pjērs Bulēzs, Olivjē Mesiāns, Karlheincs Štokhauzens, Edgars Varēzs, Jannis Ksenakis un vēl citi. Vairāk nekā pusgadsimtu šī vienība rosinājusi skaņu meklējumus un sitaminstrumentu mūzikas uzplaukumu. Nav pārspīlēts viņus saukt par īsteniem mūikas inovatoriem. “Les Percussions des Strasbourg” uzstājušies Berlīnē, Osakā, Donauešingenē, Atēnās, Ņujorkā, Monreālā un citviet pasaulē.

Soprāns Viktorija Pakalniece jau vairākkārt sevi apliecinājusi laikmetīgās mūzikas tulkojumos ar augstas raudzes sniegumu un nevainojamu profesionalitāti.

Vācu komponista Tomasa Hummela inspirētajā programmā dzirdēsim trīs Baltijas komponistu darbus – Vikints Baltaks, Helēna Tulve un Gundega Šmite pārstāvēs lietuviešu, igauņu un latviešu skaņu pasaules līdzās Hummela un amerikāņu skaņraža Sidnija Korbeta mūzikai.

Helēna Tulve ārzemju medijos cildināta kā “pamatoti viena no mūslaiku Igaunijas iedvesmojošākajām komponistēm” (I Care If You Listen), viņas mūzikā “valda introspektīva, teju meditatīva noskaņa, faktūras un harmonijas ir skaisti iztēlotas.” (The Guardian)

Tulve savā skaņdarbā apcer cilvēkam būtiskus jautājumus – kā domas es domāju? kāpēc domāt ir būtiski? vai domas ietekmē realitāti? kā attīrīt prātu? kāpēc vientulība ir tik smaga? – tos vispārinot caur jūras un sāls tēliem.
Gundegas Šmites “skaņu pasaulē intelektuālie un intuitīvie risinājumi realizējas suģestējošā līdzsvarā. Komponistes partitūras ir smalku faktūru un detaļu audekls.” (skani.lv)
“Četrās nakts dziesmās” Šmite vērš klausītāja uzmanību uz kara bezdibeņiem, mūzikā liekot Frederiko Garsijas Lorkas, Knuta Skujenieka un Eiripīda tekstus – to autoru pierakstīto, kas paši pieredzējuši karu vai autoritāru režīmu sekas.

Vīkints Baltaks ir lietuviešu komponists, kura darbi izcilu interpretu sniegumā spoži izskan nozīmīgākajās Rietumeiropas koncertvietās. Baltaks “ir sevišķi apdāvināts; viņš precīzi zina, ko vēlas, pa ko mūzikā spēj atbildēt – un viņš nepakļaujas nekādām konvencijām.” (Neue Musikzeitung)

Amerikāņu komponists Sidnijs Korbets raksta mūziku, kurā sensuāls lirisms apvienots ar ritmisku sarežģītību, vielu skaņdarbiem viņš smeļ no muzikāliem un ārpusmuzikāliem avotiem – literatūras, mākslas, kompozīcijās viņš izvētī filozofiskus un teoloģiskus jautājumus, un šoreiz ir pievērsies Česlava Miloša dzejai.

Vācu komponists Tomass Hummels ir diplomēts ķīmiķis un komponists. Asimetrija, kontrasti un dzīvās skanējuma salāgošana ar apskaņotiem mūzikas instrumentiem ir tikai daļa no Hummela radošajām interesēm. Viņš šoreiz pievērsies krievu dzejnieka, disidenta un mācītāja Pāvela Adelgeima tekstam.

Šī programma izskanēs divreiz – koncertos Manheimā un Cēsīs.

Koncerta norisi atbalsta Gētes institūts Rīgā un Cēsu koncertzāle.

"Les Percussions de Strasbourg" atbalsta Ministère de la Culture et de la Communication / DRAC Grand Est, Région Grand Est and Ville de Strasbourg

FESTIVĀLA CETURTAIS KONCERTS - “CO2”

21.03.2023. pl. 19.00, Rīgas doms

Aigars Raumanis (saksofons)
Aigars Reinis (ērģeles)

Tenu Kervits (1969)
Chorales of Thule saksofonam un ērģelēm

Andris Dzenītis (1978)
Vēlā roze ērģelēm

Arturs Maskats (1957)
Putns zilajās debesīs saksofonam un ērģelēm

Alise Rancāne (1995)
Mūzika ērģelēm

Dalia Raudonikīte (1970–2018)
Everything passes saksofonam

Mariuss Baranausks (1978)
Beatitudes ērģelēm

Madara Pētersone (1989)
CO2 saksofonam un elektronikai

Gaļina Grigorjeva (1962)
Lūgšana saksofonam un ērģelēm

Pirmoreiz Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Lielumties pie vainas ir divu fantastisku mūziķu – saksofonista Aigara Raumaņa un ērģelnieka Aigara Reiņa – superjaudīgais ansamblis un nerimstošā vēlme spēlēt jaunrakstītu mūziku. Raumanis un Reinis ir virtuozi un spoži interpreti katrs pats par sevi, bet viņu duetam raksturīgs kvantitātes – daudzo koncertprogrammu – un augstās kvalitātes latiņas apbrīnojams līdzsvars.

Pēdējos gados ir tapuši daudzi jauni latviešu komponistu ērģeļmūzikas darbi gan solo ērģelēm, gan duetā ar saksofonu. Programmā krāšņs, daudzveidīgs mūzikas spektrs no Baltijas skaņražiem: Tenu Kervits, Andris Dzenītis, Arturs Maskats, Alise Rancāne, Dalia Dalia Raudonikīte, Marjus Baranausks, Madara Pētersone un Gaļina Grigorjeva.

FESTIVĀLA PIEKTAIS KONCERTS - “SPARK”

24.03.2023. pl. 19.00, Lielā ģilde

Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)
Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga
diriģents Normunds Šnē

Platons Buravickis (1989)

Spark (pirmatskaņojums)

Justīne Repečkaite (1989)

Chartres

Madli Marje Gildemane (1994)

Transpiration

Jānis Petraškevičs (1978)

Echoing Distances perkusijām un kamerorķestrim

“Baltijas mūzikas dienās” viesosies lieliskie “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē. Klausītājiem iespēja vēlreiz novērtēt spilgtu, nesen tapušu opusu – Jāņa Petraškeviča iespaidīgo kamersimfoniju “Echoing Distances” sitaminstrumentiem un kamerorķestrim. Darbs tapis, sadarbojoties ar izcilo sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu, kurš saka: “Izteiksmes līdzekļu ziņā Jāņa darbs ir daudz niansētāks un jutekliskāks, jūtīgāks, nekā lielākā daļa sitaminstrumentu repertuāra.”

Jaundarbu orķestrim rada Platons Buravickis, kurš savā mūzikā spēj i sapurināt ar skaņas vāliem, i aizkustināt ar skaistām, krāsupilnām partitūrām. Kompozīcijā “Spark” Platons piedāvā refleksiju par dzirksteles bagātajiem tiešo un pārnesto nozīmju slāņojumiem. Dzirkstele ir iesākums iedvesmai, ugunij, aizdedzei. Dzirkstele ir svētki un sprādziens, no dzirkstelēm top nākotnes notikumi, ko vēl tikai piedzīvosim, “no kuriem, es ceru, tiks iededzināts vienlīdzības, miera un zinātnes pavards, kas atklās mums ceļu uz tālākajām pasaulēm,” saka Platons un aicina ieklausīties.

Dzirdēsim mūziku, ko sarakstījusi igauņu komponiste Madli Marje Gildemane – “viena no uzlecošajām jaunajām zvaigznēm.” (Bachtrack) Savā darbā “Transpiration” viņa pēta iztvaikošanu augu valstībā un piedāvā ielūkoties procesā, kas ikdienā cilvēka maņām paliek netverams.

Justīnes Repečkaites kompozīcijas cildinātas kā “no skaņu figūrām veidoti dzīves cikli. Mūzikas procesi ir organiski, tie līdzinās augiem, tie novīst, uzdīgst, atplaukst, uzzied.” (Lithuanian National Radio) Vienu no viņas ievērojamākajiem darbiem “Chartres” jau atskaņojušas vairākas vienības, toskait BBC filharmoniķi, tajā saklausāma “intensīva krāsu bagātība” (Ben Lunn, Mūzikas Saule), komponiste iedvesmu guvusi no viduslaiku mākslā rodamām proporcijām un iespaidīgās rozetes formas vitrāžas Šartras katedrālē Francijā.

FESTIVĀLA SESTAIS KONCERTS - “THREE”

26.03.2023. pl. 17.00, RLBN Zeltā zāle

I
Ieva Saliete (klavesīns)
Artūrs Noviks (akordeons)

Jānis Petraškevičs (1978)
Neparalēles (pirmatskaņojums)

Juste Janulīte (1982)
Harp is a chord

Linda Leimane (1989)
Geometric counterpoint

Mirjama Tallija (1976)
Event Horizon

Indra Riše (1961)
Purva dvēselītes

II
Stīgu kvartets Chordos (Lietuva)
Ieva Sipaitīte (vijole)
Vaida Paukštiene (vijole)
Robertas Bliškevičs (alts)
Arnas Kmieļausks (čells)

Selga Mence (1953)
Stīgu kvartets
I Melodijas tapšana
II Pavedieni un mezgli
III Domas
IV Kustība

Vīkints Baltaks (1972)
b(ell tree) stīgu kvartetam

Helēna Tulve (1972)
Nec ros, nexc pluvia… stīgu kvartetam

Kristups Bubnelis (1995)
Ad Infinitum… stīgu kvartetam

III
Anna Līsa Ellere (kanele)
Tāvi Kerikmee (elektronika)

(Igaunija)

Dāvids Kelners (1670–1748)

Aria

Vaida Strjaupaite-Beinariene (1977)
Reflections (versijas kanelei un elektronikai pirmatskaņojums)

Johans Valentīns Mēders (1649-1719)
Svīta klavesīnam dominorā
Allemande
Sarabande
Courante
Gigue

Jēkabs Nīmanis (1980)
Tuvošanās (pirmatskaņojums)

Helēna Tulve (1972)
Beholder versija kanelei un elektronikai

Dāvids Kelners
Čakona

Trīs koncerti vienā koncertā, trīs skatieni uz laikmetīgo kamermūziku.
Uzstāsies trīs ansambļi – viens no Latvijas, viens no, Lietuvas, viens no Igaunijas.

Virtuozu un smalkjūtīgu mūziķu duets – klavesīniste Ieva Saliete un akordeonists Artūrs Noviks – piedāvā programmu, kur Lindas Leimanes “Geometric Counterpoint” klavesīnam un elektronikai, Justes Janulītes “Harp is a Chord” klavesīnam un akordeonam, Mirjamas Talli “Event Horizon”, Indras Rišes “Purva dvēselīte” akordeonam solo, un pirmatskaņojums – Jāņa Petraškeviča jaundarbs klavesīnam un akordeonam.

Uzstāsies “Chordos” stīgu kvartets no Lietuvas. Tā pastāvīgo repertuāru veido gan augstākās raudzes 20. un 21. gadsimta stīgu kvarteti no Ravēla un Šimanovska līdz Railijam, Kramam un Ligeti, gan daudzi desmiti lietuviešu komponistu rakstīti darbi. Šoreiz programmā Selga Mence, Kristups Bubnelis, Helēna Tulve un Vikints Baltaks.

Trijdaļīgo koncertu noapaļos unikāls elektroakustisks duets no Igaunijas. Tajā spēlē Anna Līsa Ellere (kantele) un Taivi Kerikmae (elektronika). Šajā koncertā fokuss uz ansamblim komponēto igauņu autoru mūziku, bet dzirdēsim arī Jēkaba Nīmaņa rakstītu jaundarbu.

PĀRCELTS NO 20. UZ 29. MARTU

FESTIVĀLA (SESTAIS) KONCERTS - "QUADRA+"

Spīķeru koncertzālē, 29.03.2023. pl. 19.00

Klavierkvartets Quadra
Arvīds Zvagulis (vijole)
Pēteris Trasuns (alts)
Kārlis Klotiņš (čells)
Rihards Plešanovs (klavieres)
Guntis Kuzma (klarnete)
Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)

Andris Dzenītis (1978)
Pretim plašumam pulksteņi iemieg klarnetei un klavierkvartetam

Santa Ratniece (1977)
Laghima sešiem instrumentiem (pirmatskaņojums)

Oļesja Kozlovska (1994)
Filter.action stīgu trio un sitaminstrumentiem (pirmatskaņojums)

Dominīks Digims (1993)
Walking Through the Three Points vijolei, čellam un klavierēm

Tatjana Kozlova-Johannes (1977)
Longing for Darkness klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm

Klaviervartets “Quadra” mūzikai allaž dod smalkjūtīgus un spēcīgus iztulkojumus, viņi ir “retas un ļoti labas mūzikas cienītāji.” (LR “Klasika”) Kopā ar viņiem uzstāsies divi izcili meistari – klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Šajā koncertā dzirdēsim vienu no labākajiem pēdējā laikā ansamblim rakstītajiem opusiem – Andra Dzenīša “Pretim plašumam pulksteņi iemieg” klarnetei un klavierkvartetam. Tas ir darbs, kam “ iedvesma smelta ilgos, garos pārgājienos gar Latvijas jūras piekrasti, piedzīvojot ainavu maiņu, noskaņu un faktūru pacietīgu pakāpeniskumu,” tā saka Andris Dzenītis.

Jaundarbus šim koncertam raksta viena no mūslaiku spilgtākajām latviešu skaņradēm Santa Ratniece un ar smalki poētisku izteiksmi rakstošā Oļesja Kozlovska. Santas darbs – visiem sešiem mūziķiem, Oļesjas mūzika skanēs stīgu trio un sitaminstrumentu ansamblī. Dzirdēsim arī jaunā lietuviešu autora Dominīka Digima opusu “Walking Through the Three Points” un augstu novērtētās igauņu skaņrades Tatjanas Kozlovas-Johannesas darbu “Longing for Darkness”.

Dominīks Digims ir viens no pamanāmākajiem lietuviešu jaunākās paaudzes komponistiem, ar savu mūziku vairākkārt izpelnījies ievērību un godalgas. Viņa darbu emocionālā palete raksturota kā “iekšupvērsta un pašrefleksīva”, Digima mūzika raisa “planējošas melanholijas” sajūtu, tajā satiekas caurspīdīgums un mērķtiecīga virzība. Dažos vārdos Digimasa mūziku varētu raksturot kā fotogrāfijā notvertu siltu garaini uz vēsa fona. Viņa skaņdarbos dažkārt satiekas koncertā radīta un iepriekš ierakstīta skaņa, dzīvā elektronika un videomāksla.

Tatjana Kozlova-Johannesa savā mūzikā “savāc iespaidīgu skaņu paleti – dažas no tām pārsteidzošas, dažas baisas, dažas satriecoši skaistas.” (bachtrack.com) Komponiste vairākkārt guvusi panākumus starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum, viņas mūzika apbalvota jaunās mūzikas kursos Darmštatē, Tatjana sadarbojusies ar Klangforum Wien.

SEPTĪTAIS-NOSLĒGUMA KONCERTS - “THE DREAM STREAM”

31.03.2023. pl. 19.00, JVLMA Lielā zāle

Latvijas Radio Koris
diriģents Kaspars Putniņš

Ruta Paidere (1977)
Magnificat (pirmatskaņojums)

Santa Ratniece (1977)
Nakts gaisma

Krists Auznieks (1992)
Sensus

Mārtiņš Viļums (1974)
Lux aeterna

Merts Matis Lills (1975)
Dream Steam

Nomeda Valančūte (1961)
Der Regen auf Dünnen gläsernen Beinen

Rītis Mažulis (1961)
Canon solus

Festivāla lielais fināls ar liela mēroga interpretiem – šis būs Grammy balvas laureātu Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa koncerts.

Mums būs iespēja pieredzēt jaundarbu, ko darinājusi skaņrades meistare Ruta Paidere - “Magnificat”.
Būs arī Mārtiņa Viļuma mūzika, kurā “dominē dzīves un pēcnāves, gremdēšanās sevī, radīšanas, metamorfožu un laika tēmas.” (SKANI) Kora lasījumā dzirdēsim viņa “Lux Aeterna”, kurā “dziļums, plašums, apcerīgums allaž skatīti caur pašiegremdes prizmu.” (SKANI)
Būs Nomedas Valančūtes “Lietus uz smalkām stikla kājām.” Viņas mūzikā, “smalkāk ielūkojoties, pamanām iekšējus pretstatus: atklātas emocijas, skaistuma noliegums, askētiskas struktūras, kristāliska skaidrība un daudzdimensionāla gleznainība.” (MIC) Koncertā ar skaņdarbu piedalīsies Rītis Mažulis, “viena no īpatnējākām Lietuviešu laikmetīgās mūzikas figūrām.” (MIC) Dzirdēsim viņa kompozīciju “Canon solus”, bet no igauņu skaņraža Merta Matisa Lilla, kura mūzikai raksturīga “poētiska aura un mitoloģiskas dziļstraumes,” (EMIC) šoreiz klausīsimies darbu “The Dream Stream” korim un elektronikai.

Komponista Krista Auznieka mūzika cildināta kā “pacilājoša... satriecoša... spīdoša” (San Francisco Classical Voice), tai piemīt “pārsteidzoša sarežģītība un skaistums.” (Broadwayworld). Dzirdēsim Krista darbu “Sensus”, kas nupat nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada jaundarbs.

PALDIES!

2022. GADA FESTIVĀLS LJMD - PULSS

16. mai. 2022, Nav komentāru

No 2022. gada 21. līdz 30. aprīlim Rīgas koncertvietās un koncertzālē “Cēsis” norisinājās Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2022. PULSS”.

Festivāls sākās 21. aprīlī plkst. 18.00 ar diskusiju “Cenzūra un pašcenzūra latviešu mūzikā no padomju okupācijas gadiem līdz mūsdienām”. Sarunu vadīja mūzikas žurnālists un komponists, cenzūras pētnieks Edgars Raginskis, aicinot talkā skaņražus un muzikologus, kas savas radošās dzīves laikā saskārušies ar cenzūru. Diskusija notika Rakstniecības un mūzikas muzeja pasākumu telpā “Tintnīca”, to bija iespējams skatīties arī tiešsaistē.

22. aprīlī plkst. 19.00 koncertzālē “Cēsis” klausījāmies koncertu “Reinis Zariņš. Pavasara pulss”, kas notika sadarbībā ar festivālu “Vaska mūzikas aprīlis”. Pianista Reiņa Zariņa soloprogrammā skanēja mūzika, ko radījuši trīs komponisti domubiedri: Arturs Maskats, Andrejs Selickis un Pēteris Vasks. Bija jaundarbu pirmatskaņojumi un šo pašu autoru agrāk rakstīti opusi.

Otrā koncerta daļā varējam noklausīties kamerorķestra "Kijivas Solisti" priekšnesumu.

25. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Radio I studijā dziedātāja Ieva Parša, čellists Ēriks Kiršfelds un pianisti Herta Hansena un Aldis Liepiņš satikās programmā “Atradumi”. Vēl nedzirdētu mūziku bija sarūpējuši Mārīte Dombrovska un Leons Amoliņš, skanēja arī Aldoņa Kalniņa, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Gundegas Šmites un Rutas Paideres darbi. Koncerts tiešraidē skanēja Latvijas Radio 3 “Klasika”.

27. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Reformātu baznīcā koncertā “Pulsācija” Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets pirmatskaņoja Marinas Gribinčikas un Raivja Misjuna jaundarbus, tiem līdzās liekot Pētera Plakida, Jāņa Porieša, Viļņa Šmīdberga un Andra Vecumnieka 80. gados komponētu mūziku.

28. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Mākslas telpā programmā “I-pulss” dzirdējām akustisku un elektronisku mūziku. Santas Bušs, Rolanda Kronlaka un Jāņa Petraškeviča solo opusus, kā arī Andra Dzenīša jaundarbu interpretēja sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un altists Ivars Brīnums. Bija arī Oskara Herliņa jaundarbs elektronikai un Andra Dzenīša elektroniskas improvizācijas.

“Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2022” noslēdzās 30. aprīlī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē ar koncertu “Sirds frekvence”. Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla diriģentu Kaspara Ādamsona, Lauras Štomas un Artūra Oskara Mitrevica vadībā pirmatskaņja Sabīnes Kezberes un Renātes Stivriņas jaundarbus, kā arī ļāva ieklausīties Ērika Ešenvalda, Jēkaba Jančevska, Artura Maskata, Pētera Plakida, Evijas Skuķes, Raimonda Paula un Valta Pūces mūzikā.

2021. GADA FESTIVALS LJMD - VADI

10. mai. 2021, Nav komentāru

FestivālS "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021" / vadi / 01.- 05. marts, 17. un 29. aprīlis

Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti “Otrais stīgu kvartets” un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari.

Festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – ‘laikmetīga mūzika’ nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm. Šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par kājkoncertiem. Tā kā tiešraidi iespējams skatīties jebkur, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Festivāla ietvaros papildus biļetēm tiek piedāvāti arī divu veidu kājkoncertu abonementi, ko iegādāties sev – divām kājām vai arī diviem draugiem – sešām kājām. Sadarbībā ar interneta žurnālu Satori, līdz pat festivāla sākumam tiks publicēti ieteikumi koncertu klausīšanās vietām.

Georgs Pelēcis savu pasakalju divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” iesaka klausīties kamermūzikas žanra noskaņās pie kamīna, svecēm un vīna glāzes.

Jēkabs Nīmanis savu skaņdarbu “Reartikulētā transformāciju spēle” iesaka klausīties sporta laukumā, ķerot azartu, spēles garu.

Džeikins Pusons kompozīciju “Downhill Ski” rosina klausīties braucot ar velosipēdu, skūteri vai skrituļdēli.

Asija Ahmetžanova uzskata, ka skaņdarbu “Heart Phase radio edition” vislabāk var izbaudīt, atrodoties pie ūdens – pie ezera, upes vai jūras. Kā arī vietās, kur var atrast mieru un baudīt dabas skaistumu.

Anna Ķirse savu skaņdarbu "Mundus Invisibilis" iesaka klausīties pazemē, lai būtu tuvāk sēņu tīklojumam, no kā komponiste iedvesmojusies savam darbam. Ja tas nav iespējams, skaņdarbs iederēsies arī pastaigā pa mežu vai esot mājās.

Oskars Herliņš savu darbu "Block Buster” rosina klausīties skaldot malku, tas viņu iedvesmojis skaņdarba radīšanā.

Platons Buravickis savu darbu “Planktons" saksofonu kvartetam rosina klausīties jūras vai okeāna dziļumos.

Madara Pētersone pirms sava skaņdarba iesaka iziet pastaigā svaigā gaisā, taču koncertu klausīties iekštelpās, sapucējoties un kopā ar tuviniekiem, kas vēl nav apnikuši šajā pandēmijas laikā.

Sabīne Ķezbere savu apcerīgo un poētisko kompozīciju "Tanka" vokālai grupai iesaka klausīties pie dabas. Mežā, parkā vai pie jūras sev ērtā un mierīgā gaisotnē.

Linda Leimane šo koncertu iesaka klausīties plašā un klajā laukā – ne pārāk mežainā purvā vai lauku klajumā ar pāris ozoliem tālumā, jūtot zemi zem kājām, skaņdarba varavīksnes formu un krāsas.

ATKLĀŠANAS KONCERTS / PIANO PHASE

01.martā pl. 18.00 tiešsaistē

Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs (klavieres), Juris Āzers, Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)

Programmā:

Stīvs Reihs “Piano Phase”

Jēkabs Nīmanis “Reartikulētā transformāciju spēle” (pirmatskaņojums)

Georgs Pelēcis Pasakalja divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” (pirmatskaņojums)

Asija Ahmetžanova “Heart Phase radio edition” (pirmatskaņojums)

Džeikins Pusons “Downhill Ski” (pirmatskaņojums)

Par festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanas koncerta centrālo darbu ir izvēlēts minimālisma pamatlicēja, amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) skaņdarbs Piano Phase. Stīva Reiha opuss ir viens no spilgtākajiem, tā sauktās, fāžu nobīdes tehnikas reprezentētājiem mūzikā, divi instrumenti (klavieres vai marimbas) unisonā spēlē vienu repetitīvu figūru, pakāpeniski vienam no mūziķiem palēninoties un veidojot dažāda attāluma kanonus ar otru instrumentu, līdz tie atkal no jauna “satiekas” unisonā.

Savās jaunajās kompozīcijās uz šo skaņdarbu atsauksies latviešu komponisti – Jēkabs Nīmanis un Georgs Pelēcis komponējusi skaņdarbus divām klavierēm, Asija Ahmetžanova diviem sitaminstrumentiem, bet Džeikins Pusons apvienojis visus četrus mūziķus kopējā ansamblī.

Jēkabs Nīmanis par savu skaņdarbu un koncerta koncepciju saka: “Tas, kas mani iepriecina, saskaroties ar šāda veida (piano phase) mūziku – kāds šķietami racionāli organizēts elements, jeb noteikumi, kas vairāk raksturīgi spēles principam nevis pierakstītai, strukturētai kompozīcijai, spēj radīt iespaidīga apjoma poētiku un māksliniecisku dziļumu, telpu iztēlei un emocijām. Šādas mākslas iedarbību bieži salīdzina ar meditatīvu transa stāvokli, kurā jūs piedzīvojat vairāk vai mazāk dievišķu atklāsmi caur kādu ārēji monotonu procesu, kas rada iekšēju dinamisku psiholoģisku procesu.”

PUTNI UN ATOMOS

4. martā. pl. 20.00 tiešsaistē

Vokālā grupa "Putni" ar instrumentālo ansambli un saksofonu kvartets "Atomos"

Programmā:
Platons Buravickis "Planktons" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Sabīne Ķezbere "Tanka" vokālai grupai (pirmatskaņojums),

Madara Pētersone "Serendipity" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Aleksejs Peguševs "M’illumino d’immenso" vokālai grupai un saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Anna Veismane "Šatum" (2018),

Līva Blūma "Putni, kas nedzied" (2018)

Šajā koncertā satiksies divi muzikāli pretmeti – enerģiskie un atraktīvie saksofonu spēles meistari, kvartets “Atomos” un šarmantās, sievišķīgās vokālās grupas “Putni” dziedātājas. Abus šos kolektīvus vieno mīlestība pret jauniem izaicinājumiem, stilu sintēzi un sadarbību ar saviem laikabiedriem, komponistiem. Tikpat kontrastējoša kā šīs mūziķu grupas būs arī koncerta programma – no Sabīnes Ķezberes poētisko japāņu tanku iedzīvinājumiem skaņās līdz pat vibrējošajam un mikrotonālajam Platona Buravicka “Planktonam”. Tāpat kā festivāla atklāšanas koncertā, abām grupām būs jāizpilda viens jaunradīts opuss kopā. Tas būs jaunā komponista, Helsinkos un Oksfordā studējušā Alekseja Peguševa darbs “M’illumino d’immenso“. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Madaras Pētersones "Serendipity" saksofonu kvartetam, kurā dažādi muzikālie fragmenti kā atsevišķi puzles gabaliņi nobeigumā saliekas kopā pazīstamā muzikālā attēlā. Koncerta programmā arī divi "Putniem" agrāk radīti darbi, kuru autori ir komponistes Līva Blūma un Anna Veismane.

Vokālās grupas "Putni" galvenais uzdevums, uzsākot savas muzikālās gaitas 1993. gadā, bija izrauties no tradicionālās sieviešu ansambļu kustības un pierādīt, ka sieviešu vokālajam ansamblim ir iespējams pretendēt uz ko nopietnāku par šlāgera tipa dziesmiņām klavieru pavadījumā. Rūpīgi un mērķtiecīgi caur jaundarbu pasūtinājumiem ansambļa laikabiedriem – komponistiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām, tika uzkrāts vērā ņemams, unikāls repertuārs.
Ilgu laiku "Putni" bija vienīgā šāda tipa vokālā grupa, kas ar savu darbību saviļņoja visu ansambļu dziedāšanas kustību un iedvesmoja arvien vairāk kolektīvu pievērsties nopietnam koncertrepertuāram.

ENSEMBLE U:

05.martā pl. 19.00 tiešsaistē no Tallinas

Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot biļeti, ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19. martam.

Ensemble U: /Igaunija/:

Tarmo Johannes (flauta)
Helena Tuuling (klarnete)
Merje Roomere (vijole)
Levi-Danel Mägila (čells)
Vambola Krigul (sitaminstrumenti)

Programmā:

Sakarā ar pianista slimību, ir mainīta programma. Lindas Leimanes darbs, diemžēl, neizskanēs.

Jurgis Mačiūnas (1931-1978) Trio for ladder, mud and pebbles (1962)

Märt-Matis Lill (1975) For the birds for gran cassa and phonogram (2006)

Tatjana Kozlova-Johannes (1977) Love Song for flute, violon and instruments ad libitum (2010/2015)

Udo Kasemets (1919-2014) 4’33” Fractals for any instrument (2000)

Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs. 2021. gada aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.

Ensemble U: ir šobrīd prominentākais mūsdienu mūzikas interprets Igaunijā ar daudzpusīgu darbību gan mājās, gan starptautiskajā arēnā. Sešu mūziķu grupa – tās sastāvā flauta, klarnete, vijole, čells, klavieres un sitaminstrumenti – uzstājusies tādos prominentos festivālos kā Time of Music (Vītasāri, Somija), GAIDA (Viļņa, Lietuva), Sounds New (Kenterberija, UK), Nordic Music Days (Helsinki, Somija), Nuova Consonanza (Roma, Itālija), un Third Practice (Ričmonda, ASV).

Koncertā Ensemble U: atskaņos vairāku igauņu komponistu darbus, to skaitā izcilā avangardista Udo Kasameta (Igaunija/Kanāda) mūziku, lietuvieša Jurģa Mačiūna skaņurakstus un Lindas Leimanes darbu.

20 FINGERS DUO

05. martā pl. 20.00 tiešsaistē no Viļņas

Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot, biļeti ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19.martam.

Programmā:

Alvils Altmanis (1950) Triptych,

Aleksandr Žedeljov (1983) Friendly DNA Genocide (pirmatskaņojums),

Mykolas Natalevičius (1985) dew.mist,

Julius Aglinskas (1988) In Between Silence,

Rūta Vitkauskaitė (1984) Hightet,

Anatolijus Šenderovas (1945–2019) Dialogue I-II for violin and cello

Twenty Fingers Duo ir starptautiski atzīts un daudzkārt apbalvots laikmetīgās mūzikas ansamblis, kuru veido vijolniece Lora Kmieļauskaite (Kmieliauskaite) un čellists Arnss Kmieļausks (Kmielauskas). Dueta uzstāšanās kvalitāti raksturo intensīva, pievilcīga enerģija un savpata skaņa. Par Twenty Fingers Duo runā, ka viņi ir ambiciozi un zinātkāri. Un, protams, ar pētniecisku azartu un atvērtību sadarbībai viņi izpilda svēto pienākumu popularizēt lietuviešu laikmetīgo mūziku. Programmā līdzās lietuviešu skaņražiem, kas pārstāv dažādas paaudzes, arī latvieša Alvila Altmaņa Triptihs.

LIGETI. LAIKA VIĻŅI

17. aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē

Sinfonietta Rīga stīgu kvartets,
Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa (vijole), Artūrs Gailis (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Programmā:
Armands Aleksandravičus "Deviations" (pirmatskaņojums)
Anna Ķirse "Mundus Invisibilis" (pirmatskaņojums)
Oskars Herliņš "Block Buster" (pirmatskaņojums)

Par iedvesmas avotu latviešu komponistu jaundarbiem ir kalpojis izcilā ungāru komponista Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets, kurš koncertā netiks atskaņots, taču būs komponistu sarunas par šo skaņdarbu, kā arī stāstījumi par atsaucēm uz Ligeti kvartetu jaundarbos.

Šī ir vienīgā programma festivālā, kurā latviešu komponisti izmantos elektroniskās skaņas un stīgu kvarteta elektronisku apstrādi. Kāpēc? Tam ir zināms konceptuāls segums. Ligeti sešdesmitajos gados pārsteidza pasauli ar jaunu kompozīcijas tehniku – mikropolifoniju, kura ietvēra sevī ideju par ļoti smalki izveidotu kanonisku struktūru, kura laika skalā bija tik kompakta, ka neatstāja polifonisku iespaidu, bet drīzāk fakturālu un elektronisku. Kad tika atskaņoti pirmie Ligeti simfoniskie skaņdarbi, publika meklēja zem krēsliem paslēptus skaļruņus. Lielā mērā var teikt, ka Ligeti bija pirmais, kurš savienoja instrumentālo un elektronisko mēdiju ar neredzamu saiti, izmantojot elektroniskās tehnikas instrumentālajā rakstībā. Šis un arī citi aspekti ir iedvesmojoši jaunos latviešu komponistus jaundarbiem. Armands Aleksandravičus min, ka klausoties Ligeti kvartetu, vizuāli iztēlojas tumšu ekrānu, kurā ik pa laikam iemirdzas dažas pikseļu grupas, citkārt tās noformē konkrētas līnijas, citkārt tās veido konkrētu attēlu.

NOSLĒGUMS / LEIMANE. VIĻUMS. GRIZĒ

29.aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē

Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē

Solisti Agnese Egliņa (klavieres), Egija Veldre (flauta), Mārtiņš Circenis (klarnete), Liene Neija-Kalniņa (vijole), Ivars Brīnums (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Programmā:

Žerārs Grizē (Gerard Grisey) ”Vortex Temporum” (pirmatskaņojums Latvijā),

Mārtiņš Viļums “The Stream of Disappearance” (pirmatskaņojums),

Linda Leimane “Ray-bows” (pirmatskaņojums)

Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" vainagojumā - Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē 6. marta tiešsaistes koncertā no Lielās ģildes. Tā programmā franču komponista Žerāra Grizē (1946-1998) monumentālā kamermūzikas opusa Vortex Temporum pirmatskaņojums Latvijā, kā arī divu latviešu komponistu - Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes – darbu pirmatskaņojumi, kas, līdzīgi savam priekšgājējam, akcentē pārdomas par muzikālo laiktelpu.

40 minūšu ilgais “Vortex Temporum” (1994-96) 6 mūziķiem (flauta, klarnete, vijole, alts, čells, klavieres) ir, iespējams, pats nozīmīgākais kamermūzikas opuss franču mūzikā 20. gs. otrajā pusē. Ietekmes ziņā to var salīdzināt ar Olivjē Mesiāna “Kvartetu laika galam”, kas reprezentēja jaunākās kompozīcijas idejas 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Grizē skaņdarbā pretnostata dažādas laika izjūtas un struktūras (“Vortex Temporum” - laiku viesulis), konfrontē tās, saistot ar noteiktu skaņas spektra harmoniskuma/inharmoniskuma pakāpi, telpisko blīvumu, mūzikas plūduma paredzamības/neparedzamības sajūtām. Materiālu un formu veido viena un tā pati muzikālā žesta formula, kas izteikta dažādās laika dimensijās. Lielā mērā var teikt, ka šis darbs summē visu iepriekšējo komponista pieredzi darbā ar skaņas spektru, formveidi u.c. kompozicionālajiem aspektiem.

Koncerts saņema 2021. gada Lielo Mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu iterpretāciju".

Informācija ar 2018. gada festivāla norisēm

15. mai. 2018, Nav komentāru

Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūrā. 2018. gadā šis festivāls notika jau devīto reizi. Tā radošā direktore bija komponiste Anitra Tumševica.

No 26. februāra līdz 10. aprīlim septiņu koncertu programma izskanēja ar vērienīgu latviešu instrumentālās kamermūzikas klāstu. Līdzās koncertiem norisinājās arī divi izglītojoši pasākumi: muzikologu sarunas “Latviešu kompozīcijas skolas laikmetu lokos” un kompozīcijas konkurss “Skaņuraksti Ādažos". Festivāla galvenā ierosme bija latviešu komponistu rokrakstu spilgtās dažādības atspoguļošana. Savukārt, kritiķu un klausītāju atsauksmes pēc festivāla noslēguma apstiprina šī mērķa sasniegšanu.

“Latvijas Jaunās mūzikas dienas” 2018. gadā skanēja kamermūzikas svētku noskaņā. Kopumā tika pirmatskaņoti vairāk kā 10 skaņdarbi un pārstāvēti teju ap 50 latviešu komponistu. Festivāla ieskaņas koncerta programmā tika iekļauti populārās mūzikas ritmi. Komponiste Anna Veismane veidojusi aranžijas Zigmara Liepiņa, Jāņa Lūsēna, Jura Kulakova, Valta Pūces un citu latviešu estrādes mūzikas pārstāvju dziesmām. Komponiste veiksmīgi apvienojusi divus profesionālus ansambļus – Rīgas saksofonu kvartetu un vokālā grupu “Putni” –, radot tembrāli spilgtu un oriģinālu mūziku.

Festivāla atklāšanas koncertā “Latviešu klaviermūzika” tika iekļauti vairāki jaundarbi, tostarp Solveigas Selgas “Upe”, Annas Veismanes “Vēstules”, Māra Lasmaņa “Skumju mūzika” un Paula Dambja “Vēja zvani”. Pianistu Riharda Plešanova un Diānas Zandbergas interpretācijā tika atklāta ne tikai latviešu klaviermūzikas daiļrade, bet arī tās autoru savstarpējās attiecības, skolēniem ietekmējoties no skolotājiem un izceļot savas personības individualitāti.

Ilonas Breģes jaundarbs “Kalendāra lapas” (P. Vaska fonda pasūtinājums) tika atskaņots koncertā “Dvēseles stīgām”. Kvarteta “ReDo” sniegumā tika atspoguļota stīgu kvarteta žanra transformācija latviešu komponistu daiļradē. Evijas Skuķes, Anastasijas Kadišas un Oskara Herliņa skatījumā stīgu kvartets kļūst par platformu radošai tehniku eksplozijai. Savukārt Asijas Ahmetžanovas kompozīcijā “Dabiski” stīgu kvartets sniedzas muzikālā teātra virzienā. Līdzās minētā žanra skaņdarbiem koncertā skanēja Mārītes Dombrovskas, Daces Aperānes un Imanta Zemzara kamermūzika Ilonas Meijas (flauta), Janas Zeļenskas (oboja) un Dzintras Erlihas (klavieres) interpretācijā.

Festivāla programmas turpinājumā divos koncertos ar nosaukumu “Autors. Skaņa. Perspektīva” tika ainoti instrumentālās kamermūzikas autoru portreti, spilgtam kamermūziķu sastāvam interpretējot komponistu veidotās partitūras. Šoreiz jaundarbu klāstu papildināja Anitas Miezes miniatūra “Aiz loga”, Sabīnes Ķezberes “Kalnu meditācija”, Ievas Klingenbergas “Teci, teci, valodiņa” un Rutas Paideres “Ornamente” (pārlikuma pirmatskaņojums). Programmu kuplināja arī Jēkaba Jančevska, Vinetas Līces, Viļņa Šmīdberga, Marinas Gribinčikas, Indras Rišes, Romualda Kalsona, Jura Ābola, Lindas Leimanes, Andra Dzenīša, Jāņa Petraškeviča un citu autoru kompozīcijas.

Festivāla noslēgumā trio “Art-i-Shock” koncertā skanēja radošas enerģijas, humora un azarta piesātināta mūzika. Līdzās Georga Pelēča skaņdarbam “Pieneņu lauks”, Riharda Dubras “Rudens kaislības” un Santas Ratnieces “Lakstīgala” skanēja vairāki jaundarbi. Par tiem gādāja komponistes Līva Blūma - skaņdarba “Rope-a-dope” autore, Agita Reķe, programmu papildināja ar miniatūru “Tauriņi”, Madara Pētersone koncertā tika pārstāvēta ar jaundarbu “The Min” un Marina Vidmonte, šim koncertam sacerēja darbu “Debesgaishas acis… deg!”.

Savukārt, festivāla izskaņā latviešu ērģeļmūzikas koncertā “Jaunās skaņās” bija klausāms veltījums ērģeļmūzikas dižgaram Tālivaldim Deksnim. Kopā ar Aigaru Reini abi izpildītājmākslinieki strādāja pie šī koncerta programmas izveides, bet kopdarbu noslēgt bija gods Aigaram Reinim. Programmā skanēja pēdējos 30 gados radītā mūzika ērģelēm solo, tostarp, Pētera Vaska koncerts “Cantus ad pacem”, ko Tālivaldis Deksnis regulāri atskaņojis savos koncertos. Līdzās vērienīgajai kompozīcijai skanēja Romualda Jermaka, Ligitas Sneibes, Maijas Einfeldes, Andreja Selicka, Andra Baloža, Aivara Kalēja un Uģa Prauliņa miniatūras ērģelēm.

Latvijas Komponistu savienība pateicas žurnālam "Mūzikas Saule", Valsts Kultūrkapitāla fondam, Rīgas domei, Rīgas Latviešu Biedrības mūzikas komisijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai par atbalstu.

Post factum vērtē LJMD 2018 koncertus

10. mai. 2018, Nav komentāru

Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Post factum" risinās sarunas par festivāla ieskaņas koncertu "Zvaigžņu lietus", atklāšanas koncertu "Latviešu klaviermūzika", kā arī par pirmo daļu autoru portretu pastaigā - koncertā "Autors. Skaņa. Perspektīva. Volume I".

Par LJMD 2018 noslēgumu

7. apr. 2018, Nav komentāru

Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Post factum" tiek vērtēti divi noslēdzošie festivāla koncerti - instrumentālās kamermūzikas koncerts "Autors. Skaņa. Perspektīva. Volume II" un noslēguma koncerts, kurā uzstājās trio "Art-i-Shock".

Saruna ar trio "Art-i-shock"

23. mar. 2018, Nav komentāru

Trio «Art-i-shock» veido trīs spilgtas mūziķes – pianiste Agnese Egliņa, čelliste Guna Šnē un sitaminstrumentāliste Elīna Endzele. Šobrīd trio pūrā jau ir astoņi veiksmīgi kopīgas muzicēšanas gadi, pērnajā gadā tika izdots debijas disks un iegūta «Zelta mikrofona» balva par «Labāko akadēmiskās mūzikas albumu», kā arī aizvadīts rezidējošais gads Latvijas Radio 3 «Klasika» studijā. Starpposmā starp mēģinājumiem, gatavojoties festivālam «Latvijas Jaunās mūzikas dienas», sarunājos ar trio pārstāvēm Agnesei Egliņu un Gunu Šnē par eksperimentu pilno latviešu mūziku, kas radīta tieši šim sastāvam, rosīgo, jestro ikdienu un atvērtām emociju antenām.

Latviešu kormūzikas šedevri

1. apr. 2016, Nav komentāru

Latviešu kormūzikas šedevri Rīgas Svētā Pētera baznīcā 31. martā plkst. 19 - festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016 noslēguma koncerts Zināmais nezināmajā. Kormūzikas šedevri, kurā piedalīsies valsts akadēmiskais koris "Latvija" diriģenta MĀRA SIRMĀ vadībā. Programmā nedzirdētāki Pētera Vaska, Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Agra Engelmaņa, Paula Dambja un citu latviešu komponistu kormūzikas paraugi.

Koncerta ieraksts: Klavierkvartets "Quadra" koncertā Rīgas Latviešu biedrībā (2. daļa)

29. mar. 2016, Nav komentāru

Koncerta 2. daļā klausīsimies Madaras Pētersones opusa "Multiverss" pirmatskaņojumu un Andra Dzenīša opusuLacrimae.

Kopš Pētera Vaska skolnieks Andris Dzenītissevi spilgti pieteica kompozīcijā gan Latvijā, gan pasaulē, teju katrs viņa skaņdarbs ir bijis uzmanības vērts – vai tas būtu izvēlētais neparastais žanrs, instrumentu salikums vai mūzikas valodas novitāte. Viņš ir arī šīs koncertprogrammas idejas autors! Vairāk...

Koncerta ieraksts: Klavierkvartets "Quadra" koncerts Rīgas Latviešu biedrībā (1. daļa)

29. mar. 2016, Nav komentāru

11. martā Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016" ietvaros klavieru kvartets Quadra aicināja uz muzikāli intriģējošu koncertu "Meistari un mācekļi", kuru ieskaņoja arī "Klasika".

Koncerta 1. daļā klausīsimies Valentīna Utkina Otro klaviersonāti un Pētera Vaska opusuEpisodi e canto perpetuo. Vairāk...

Koncerta ieraksts: Trio "Art-i-Shock" festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanā

29. mar. 2016, Nav komentāru

Festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016" tika atklāts 5. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē ar Trio Art-i-Shockkoncertu, kura programmā bija īpaši šim ansamblim veltīti skaņdarbi, tostarp arī divi pirmatskaņojumi – Kristapa Pētersona “Ziema” un Platona Buravicka “Voltāža”. Kausīties ierakstu

Recenzija: Rosinoši latviešu pirmatskaņojumi

25. mar. 2016, Nav komentāru

Jau aizvadītas četras Latvijas Komponistu savienības organizētā festivāla “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” programmas, priekšā vēl pēdējā – “Zināmais nezināmajā. Kormūzikas šedevri” – līdz ar visiem noslēguma secinājumiem, taču jau tagad var teikt, ka festivāla muzikālās norises bijušas saistošākas un vērtīgākas nekā iepriekšējos gados, ko, starp citu, apliecināja arī acīmredzams klausītāju skaita pieaugums. “Latvijas Jaunās mūzikas dienu” atklāšanas koncerts izskanēja 5. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, uz skatuves kāpjot čellistes Gunas Šnē, pianistes Agneses Egliņas un perkusionistes Elīnas Endzeles kopīgi izveidotajam trio “Art-i-Shock”. Starp astoņiem darbiem – divi pirmatskaņojumi, bet arī visi pārējie tapuši nesen, līdz ar to arī šī mūzika daudziem bija jaunums. Vairāk...

Kaut kam jau vajag ļoti ticēt. Saruna ar diriģentu Imantu Resni

25. mar. 2016, Nav komentāru

Viņnedēļ sācies, līdz 31.martam norisināsies Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas”, kas veltīts Latvijā komponētai mūzikai. Festivāls notiek astoto reizi un sniedzas ārpus Rīgas, notiekot arī Dobelē un Ventspilī. Šis ir vienīgais festivāls, kura uzmanības centrā jaunākā Latvijā radītā laikmetīgā akadēmiskā mūzika, tostarp kamermūzika un kormūzika, iekļaujot gan jaunu, gan plaši pazīstamu Latvijas 20. un 21.gs. komponistu darbus. Atzīmējot izcilā simfoniķa Jāņa Ivanova 110.jubileju, 19.martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tās simfoniskā orķestra un diriģenta Imanta Rešņa izpildījumā savu atkalatskaņojumu piedzīvos Jāņa Ivanova 2.simfonija.

Atskats uz mūzikas dzīves notikumiem: LJMD un jaundarbi

14. mar. 2016, Nav komentāru

Esam pagodināti par mūzikas kritiķu labajām atsauksmēm!

Aicinām noklausīties LR3 raidījumu:
- par festivāla atklāšanas koncertu "Māksla vai šoks?" ar trio Art-i Shock no 16:42;
- par jaunrades konkursu "Skaņuraksti Ādažos" no 11:09;
- par klavierkvarteta Quadra koncertu "Utkins. Vasks. Dzenītis", kurš tika nodēvēts par "Nedēļas konceru", no 38:38.

Kvartets «Quadra» atskaņos Vaska, Utkina, Dzenīša un Pētersones mūziku

10. mar. 2016, Nav komentāru

Festivālā “Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2016” klavierkvarteta "Quadra" izpildījumā skanēs Pētera Vaska, Andra Dzenīša un Valentīna Utkina mūzika, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Madaras Pētersones skaņdarbs “Multiverss”.

"Quadra" par meistariem un mācekļiem intervijā LR Klasika

9. mar. 2016, Nav komentāru

Piektdien, 11. martā, Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē plkst. 19.00 festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" ietvaros klavieru kvartets Quadra aicina uz muzikāli intriģējošu koncertu "Meistari un mācekļi".

Skanēs Pētera Vaska, Andra Dzenīša, Valentīna Utkina mūzika, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Madaras Pētersones skaņdarbs “Multiverss”.

Sākas festivāls « Latvijas Jaunās mūzikas dienas»

4. mar. 2016, Nav komentāru

Komponēt filmu. Saruna ar akadēmiskās laikmetīgās mūzikas komponistu Kristapu Pētersonu

3. mar. 2016, Nav komentāru

Kristaps Pētersons par jaundarbu "Ziema": “[..] tā būs skanoša filma, proti, skaņdarbs, kura darbība notiek ziemā. Tai būs savs mikrosižets. Es gribu darīt to, kas man pašam ir interesanti. Un saistībā ar ziemu interesanti man šķiet tieši sadzīves trokšņi. Kad tos ieraksta, reizumis var ļoti viegli noteikt, kāds ir avots, kāda ir trokšņa nozīme. Savukārt citreiz, piemēram, ierakstot, kā slida slīd pa ledu, brīdī, kad noņem attēlu, skaņa pati par sevi kļūst absolūta un var aizvest šķietami pilnīgi citā virzienā, nekā tas ir dabā. Tajā brīdī skaņa kļūst par abstrakciju un ar to var strādāt kā tīru, muzikālu parādību.” Izmantojot dažādas skaņas, Kristaps mēģinās izstāstīt savu stāstu, kā pats to dēvē “skanošā īsfilmā” [..]

Pie šī darba strādājot, mūziķis saprata, ka tam noteikti nepieciešama arī kāda elektroniska nots, tāpēc sestdien, 5.martā Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia kopā ar dāmu Trio Art-i Shockpieaicināts tika arī DJ Monsta , kas šo muzikālo abstrakciju paspilgtinās vēl vairāk.

Platons. Betons. Voltāža

3. mar. 2016, Nav komentāru

Komponists, kurš maizi pelna betona rūpnīcā. Platons Buravickis - viens no festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas deviņu jaundarbu autoriem - apvieno ļoti neierastas pasaules. Darbs saucas Voltāža, to pirmatskaņos atraktīvais trio Art-i Shock festivāla atklāšanas koncertā Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia Ziedoņa zālē sestdien, 5. martā plkst. 19.

Ielādēt vēl