pārcelts NO 20. uz 29. martu

Festivāla (sestais) koncerts - "qUADRA+"

Spīķeru koncertzālē, 29.03.2023. pl. 19.00

Klavierkvartets Quadra
Arvīds Zvagulis (vijole)
Pēteris Trasuns (alts)
Kārlis Klotiņš (čells)
Rihards Plešanovs (klavieres)
Guntis Kuzma (klarnete)
Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)

Andris Dzenītis (1978)
Pretim plašumam pulksteņi iemieg klarnetei un klavierkvartetam
Santa Ratniece (1977)
Laghima sešiem instrumentiem (pirmatskaņojums)
Oļesja Kozlovska (1994)
Filter.action stīgu trio un sitaminstrumentiem (pirmatskaņojums)
Dominīks Digims (1993)
Walking Through the Three Points vijolei, čellam un klavierēm
Tatjana Kozlova-Johannes (1977)
Longing for Darkness klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm
Klaviervartets “Quadra” mūzikai allaž dod smalkjūtīgus un spēcīgus iztulkojumus, viņi ir “retas un ļoti labas mūzikas cienītāji.” (LR “Klasika”) Kopā ar viņiem uzstāsies divi izcili meistari – klarnetists Guntis Kuzma un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Šajā koncertā dzirdēsim vienu no labākajiem pēdējā laikā ansamblim rakstītajiem opusiem – Andra Dzenīša “Pretim plašumam pulksteņi iemieg” klarnetei un klavierkvartetam. Tas ir darbs, kam “ iedvesma smelta ilgos, garos pārgājienos gar Latvijas jūras piekrasti, piedzīvojot ainavu maiņu, noskaņu un faktūru pacietīgu pakāpeniskumu,” tā saka Andris Dzenītis.
Jaundarbus šim koncertam raksta viena no mūslaiku spilgtākajām latviešu skaņradēm Santa Ratniece un ar smalki poētisku izteiksmi rakstošā Oļesja Kozlovska. Santas darbs – visiem sešiem mūziķiem, Oļesjas mūzika skanēs stīgu trio un sitaminstrumentu ansamblī. Dzirdēsim arī jaunā lietuviešu autora Dominīka Digima opusu “Walking Through the Three Points” un augstu novērtētās igauņu skaņrades Tatjanas Kozlovas-Johannesas darbu “Longing for Darkness”.
Dominīks Digims ir viens no pamanāmākajiem lietuviešu jaunākās paaudzes komponistiem, ar savu mūziku vairākkārt izpelnījies ievērību un godalgas. Viņa darbu emocionālā palete raksturota kā “iekšupvērsta un pašrefleksīva”, Digima mūzika raisa “planējošas melanholijas” sajūtu, tajā satiekas caurspīdīgums un mērķtiecīga virzība. Dažos vārdos Digimasa mūziku varētu raksturot kā fotogrāfijā notvertu siltu garaini uz vēsa fona. Viņa skaņdarbos dažkārt satiekas koncertā radīta un iepriekš ierakstīta skaņa, dzīvā elektronika un videomāksla.
Tatjana Kozlova-Johannesa savā mūzikā “savāc iespaidīgu skaņu paleti – dažas no tām pārsteidzošas, dažas baisas, dažas satriecoši skaistas.” (bachtrack.com) Komponiste vairākkārt guvusi panākumus starptautiskajā komponistu konkursā Rostrum, viņas mūzika apbalvota jaunās mūzikas kursos Darmštatē, Tatjana sadarbojusies ar Klangforum Wien.

_____________________________________
Par festivālu:
Kopš 2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa “Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”. Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu darbu pirmatskaņojumi.

Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.
To esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā, mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt, cik iespējams.
“Jo nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle un paildzina simts atbalsis.”*
Par spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no visiem pretstatiem.

Nāciet to saklausīt kopā ar mums!

*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.

__________________________________________

Festivālu atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network: Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība, koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Rīgas Latviešu biedrība, Latvijas Koncerti, Latvijas Radio 3 Klasika