Festivāla
lielais fināls ar liela mēroga interpretiem – šis būs Grammy balvas
laureātu Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa koncerts.
Mums
būs iespēja pieredzēt jaundarbu, ko darinājusi skaņrades
meistare Ruta Paidere - “Magnificat”.
Būs arī Mārtiņa Viļuma mūzika,
kurā “dominē dzīves un pēcnāves, gremdēšanās sevī, radīšanas,
metamorfožu un laika tēmas.” (SKANI) Kora lasījumā dzirdēsim viņa “Lux
Aeterna”, kurā “dziļums, plašums, apcerīgums allaž skatīti caur
pašiegremdes prizmu.” (SKANI)
Būs Nomedas Valančūtes “Lietus uz
smalkām stikla kājām.” Viņas mūzikā, “smalkāk ielūkojoties, pamanām
iekšējus pretstatus: atklātas emocijas, skaistuma noliegums, askētiskas
struktūras, kristāliska skaidrība un daudzdimensionāla gleznainība.”
(MIC) Koncertā ar skaņdarbu piedalīsies Rītis Mažulis, “viena no
īpatnējākām Lietuviešu laikmetīgās mūzikas figūrām.” (MIC) Dzirdēsim
viņa kompozīciju “Canon solus”, bet no igauņu skaņraža Merta Matisa
Lilla, kura mūzikai raksturīga “poētiska aura un mitoloģiskas
dziļstraumes,” (EMIC) šoreiz klausīsimies darbu “The Dream Stream” korim
un elektronikai.
Komponista
Krista Auznieka mūzika cildināta kā “pacilājoša... satriecoša...
spīdoša” (San Francisco Classical Voice), tai piemīt “pārsteidzoša
sarežģītība un skaistums.” (Broadwayworld). Dzirdēsim Krista darbu
“Sensus”, kas nupat nominēts Lielajai mūzikas balvai kategorijā Gada
jaundarbs.
_______________________________________________________
Par festivālu:
Kopš
2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē
festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā
Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja
Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada
Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas
dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā
ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”,
Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un
Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā
īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa
“Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”.
Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu
darbu pirmatskaņojumi.
Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.
To
esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā
darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš
diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā,
mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt,
cik iespējams.
“Jo
nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā
sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle
un paildzina simts atbalsis.”*
Par
spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs
jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī
jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai
smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir
pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka
smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no
visiem pretstatiem.
Nāciet to saklausīt kopā ar mums!
*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.
______________________________________
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes tīklā
un www.bilesuparadize.lv
Festivālu
atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network:
Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība,
koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Latvijas Koncerti, Rīgas
Latviešu biedrība, Latvijas Radio 3 Klasika
