Pirmoreiz
Baltijas mūzikas dienās skanēs ērģeļmūzikas koncerts. Lielumties pie
vainas ir divu fantastisku mūziķu – saksofonista Aigara Raumaņa un
ērģelnieka Aigara Reiņa – superjaudīgais ansamblis un nerimstošā vēlme
spēlēt jaunrakstītu mūziku. Raumanis un Reinis ir virtuozi un spoži
interpreti katrs pats par sevi, bet viņu duetam raksturīgs kvantitātes –
daudzo koncertprogrammu – un augstās kvalitātes latiņas apbrīnojams
līdzsvars.
Pēdējos
gados ir tapuši daudzi jauni latviešu komponistu ērģeļmūzikas darbi gan
solo ērģelēm, gan duetā ar saksofonu. Programmā krāšņs, daudzveidīgs
mūzikas spektrs no Baltijas skaņražiem: Tenu Kervits, Andris Dzenītis,
Arturs Maskats, Alise Rancāne, Dalia Dalia Raudonikīte, Marjus
Baranausks, Madara Pētersone un Gaļina Grigorjeva.
__________________________________________________
Par festivālu:
Kopš
2021. gada trīs Baltijas valstu Komponistu savienības organizē
festivālu “Baltijas Mūzikas dienas”. Ik gadu festivāls notiek citā
Baltijas valstī. Pirmo festivālu tiešsaistes formātā organizēja
Igaunijas Komponistu savienība. Otrā festivāla mājvieta bija 2022. gada
Eiropas kultūras galvaspilsēta Kauņa, bet 2023. gadā “Baltijas mūzikas
dienas” noritēs no 18. līdz 31. martam Cēsīs un Rīgā, Latvijā. Festivālā
ir plānoti deviņi koncerti, tostarp LNSO koncerts koncertzālē “Cēsis”,
Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts Lielajā ģildē un
Latvijas Radio kora koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Kā
īpašs notikums jāizceļ pasaulslavenā franču sitaminstrumentu ansambļa
“Les Percussions de Strasbourg” koncerts 19. martā koncertzālē “Cēsis”.
Festivāla ietvaros izskanēs vienpadsmit latviešu komponistu rakstītu
darbu pirmatskaņojumi.
Šī gada festivāla virstēma ir “Nepanesamais esības vieglums”.
To
esam aizņēmušies no čehu/franču rakstnieka Milana Kunderas slavenākā
darba nosaukuma. Mēs pie šīs idejas nonācām kara sākumā. Kara, kurš
diemžēl vēl aizvien nav beidzies. Kara, kurš ir iesūcies mūsu ikdienā,
mūsu zemapziņā, kara, kurš liek mums līdzjūtībā sarauties un palīdzēt,
cik iespējams.
“Jo
nav nekā smagāka par līdzjūtību. Pat paša sāpes nav tik smagas kā
sāpes, ko cilvēks izjūt kopā ar kādu, kāda sāpes, ko pastiprina iztēle
un paildzina simts atbalsis.”*
Par
spīti karam un līdzjūtībai, dzīve un mūzika turpina notikt, darot mūs
jūtīgus un laimīgus. Tas ir neizturami smagi un viegli vienlaicīgi. Arī
jaundarbu autoriem esam lūguši savos skaņdarbos reflektēt par to, vai
smagums patiesi ir briesmīgs, bet vieglums – brīnišķīgs? Vai vieglums ir
pozitīvs, bet smagums – negatīvs? Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka
smaguma un viegluma pretstats ir noslēpumainākais un daudzzīmīgākais no
visiem pretstatiem.
Nāciet to saklausīt kopā ar mums!
*Milans Kundera, “Nepanesamais esības vieglums”, 1984.
__________________________________________
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes tīklā
un www.bilesuparadize.lv
Festivālu
atbalsta: VKKF, Gētes Institūts, Baltic Contemporary Music Network:
Igaunijas Komponistu savienība, Lietuvas Komponistu savienība,
koncertzāle "Cēsis", Rīgas doms, JVLMA, Latvijas Koncerti, Rīgas
Latviešu biedrība, Latvijas Radio 3 Klasika
