Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
logo
  • Sākums
  • Par festivālu
  • Galerija
    • LJMD 2018
    • LJMD / VADI 2021
    • LJMD / PULSS 2022
  • Arhīvs
  • Koncerti
    • TRIO TRESENSUS & ERICA SYNTHS
    • KLAVIERU KVARTETS QUADRA
    • LATVIJAS RADIO KORIS
    • SINFONIETTA RĪGA
    • TELPISKĀS SKAŅAS KONCERTS
  • Atbalstītāji
  • Kontakti
  • BIĻETES

2021. GADA FESTIVALS LJMD - VADI

10. maijs, 2021 pl. 18:00, Nav komentāru

FestivālS "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2021" / vadi / 01.- 05. marts, 17. un 29. aprīlis


Festivāla kodolu veido vairākas koncertprogrammas, kuru centrā ir kāds 20. gadsimta maģistrālais darbs, šedevrs, kas mainījis mūzikas attīstības ceļus – Stīva Reiha "Piano Phase", Ģērģa Ligeti “Otrais stīgu kvartets” un Žerāra Grizē "Vortex Temporum". Šie izcilie meistardarbi ir kļuvuši par iedvesmas avotiem latviešu komponistu jaundarbiem, tie kontekstualizē, atsaucas, meditē par šo centrālā darba poētiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem.

Mūzikas jaunradīšana, tāpat mūzikas plūdums no atskaņotāja līdz klausītājam metaforiski pielīdzināms tam, kā elektriskais impulss pārvietojas pa vadiem. Augstvērtīgai mūzikai piemīt izcila vadītspēja, kas nodrošina enerģijas pārnesi. No skaņdarba uz skaņdarbu idejas un stāsti var ceļot – tas jo svarīgi – vismaz divos virzienos. Mēdz teikt, ka mūslaiku komponistiem mugurā nepārtraukti elpo pagātnes diženie meistari.

Festivāls “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” aicina paskatīties uz šo pieņēmumu no citas puses – ‘laikmetīga mūzika’ nozīmē ne tikai mūzikas sasaisti ar savu laiku, tā ir arī bezgalīga mijiedarbe – vadu saslēgumi – starp skaņu celtnēm un skaņražu paaudzēm. Šī gada festivāla koncerti tiek dēvēti par kājkoncertiem. Tā kā tiešraidi iespējams skatīties jebkur, savu koncertu klausīšanās vietas iesaka paši komponisti. Festivāla ietvaros papildus biļetēm tiek piedāvāti arī divu veidu kājkoncertu abonementi, ko iegādāties sev – divām kājām vai arī diviem draugiem – sešām kājām. Sadarbībā ar interneta žurnālu Satori, līdz pat festivāla sākumam tiks publicēti ieteikumi koncertu klausīšanās vietām.



Georgs Pelēcis savu pasakalju divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” iesaka klausīties kamermūzikas žanra noskaņās pie kamīna, svecēm un vīna glāzes.

Jēkabs Nīmanis savu skaņdarbu “Reartikulētā transformāciju spēle” iesaka klausīties sporta laukumā, ķerot azartu, spēles garu.

Džeikins Pusons kompozīciju “Downhill Ski” rosina klausīties braucot ar velosipēdu, skūteri vai skrituļdēli.

Asija Ahmetžanova uzskata, ka skaņdarbu “Heart Phase radio edition” vislabāk var izbaudīt, atrodoties pie ūdens – pie ezera, upes vai jūras. Kā arī vietās, kur var atrast mieru un baudīt dabas skaistumu.

Anna Ķirse savu skaņdarbu "Mundus Invisibilis" iesaka klausīties pazemē, lai būtu tuvāk sēņu tīklojumam, no kā komponiste iedvesmojusies savam darbam. Ja tas nav iespējams, skaņdarbs iederēsies arī pastaigā pa mežu vai esot mājās.

Oskars Herliņš savu darbu "Block Buster” rosina klausīties skaldot malku, tas viņu iedvesmojis skaņdarba radīšanā.

Platons Buravickis savu darbu “Planktons" saksofonu kvartetam rosina klausīties jūras vai okeāna dziļumos.

Madara Pētersone pirms sava skaņdarba iesaka iziet pastaigā svaigā gaisā, taču  koncertu klausīties iekštelpās, sapucējoties un kopā ar tuviniekiem, kas vēl nav apnikuši šajā pandēmijas laikā.

Sabīne Ķezbere savu apcerīgo un poētisko kompozīciju "Tanka" vokālai grupai iesaka klausīties pie dabas. Mežā, parkā vai pie jūras sev ērtā un mierīgā gaisotnē.

Linda Leimane šo koncertu iesaka klausīties plašā un klajā laukā – ne pārāk mežainā purvā vai lauku klajumā ar pāris ozoliem tālumā, jūtot zemi zem kājām, skaņdarba varavīksnes formu un krāsas.

ATKLĀŠANAS KONCERTS / PIANO PHASE


01.martā pl. 18.00 tiešsaistē

Agnese Egliņa, Rihards Plešanovs (klavieres), Juris Āzers, Guntars Freibergs (sitaminstrumenti)

Programmā:

Stīvs Reihs “Piano Phase”

Jēkabs Nīmanis “Reartikulētā transformāciju spēle” (pirmatskaņojums)

Georgs Pelēcis Pasakalja divām klavierēm “Stīva Reiha Piano Phase atbalss” (pirmatskaņojums)

Asija Ahmetžanova “Heart Phase radio edition” (pirmatskaņojums)

Džeikins Pusons “Downhill Ski” (pirmatskaņojums)

Par festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" atklāšanas koncerta centrālo darbu ir izvēlēts minimālisma pamatlicēja, amerikāņu komponista Stīva Reiha (Steve Reich) skaņdarbs Piano Phase. Stīva Reiha opuss ir viens no spilgtākajiem, tā sauktās, fāžu nobīdes tehnikas reprezentētājiem mūzikā, divi instrumenti (klavieres vai marimbas) unisonā spēlē vienu repetitīvu figūru, pakāpeniski vienam no mūziķiem palēninoties un veidojot dažāda attāluma kanonus ar otru instrumentu, līdz tie atkal no jauna “satiekas” unisonā.

Savās jaunajās kompozīcijās uz šo skaņdarbu atsauksies latviešu komponisti – Jēkabs Nīmanis un Georgs Pelēcis komponējusi skaņdarbus divām klavierēm, Asija Ahmetžanova diviem sitaminstrumentiem, bet Džeikins Pusons apvienojis visus četrus mūziķus kopējā ansamblī.

Jēkabs Nīmanis par savu skaņdarbu un koncerta koncepciju saka: “Tas, kas mani iepriecina, saskaroties ar šāda veida (piano phase) mūziku – kāds šķietami racionāli organizēts elements, jeb noteikumi, kas vairāk raksturīgi spēles principam nevis pierakstītai, strukturētai kompozīcijai, spēj radīt iespaidīga apjoma poētiku un māksliniecisku dziļumu, telpu iztēlei un emocijām. Šādas mākslas iedarbību bieži salīdzina ar meditatīvu transa stāvokli, kurā jūs piedzīvojat vairāk vai mazāk dievišķu atklāsmi caur kādu ārēji monotonu procesu, kas rada iekšēju dinamisku psiholoģisku procesu.”

PUTNI UN ATOMOS

4. martā. pl. 20.00 tiešsaistē

Vokālā grupa "Putni" ar instrumentālo ansambli un saksofonu kvartets "Atomos"

Programmā:
Platons Buravickis "Planktons" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Sabīne Ķezbere "Tanka" vokālai grupai (pirmatskaņojums),

Madara Pētersone "Serendipity" saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Aleksejs Peguševs "M’illumino d’immenso" vokālai grupai un saksofonu kvartetam (pirmatskaņojums),

Anna Veismane "Šatum" (2018),

Līva Blūma "Putni, kas nedzied" (2018)

Šajā koncertā satiksies divi muzikāli pretmeti – enerģiskie un atraktīvie saksofonu spēles meistari, kvartets “Atomos” un šarmantās, sievišķīgās vokālās grupas “Putni” dziedātājas. Abus šos kolektīvus vieno mīlestība pret jauniem izaicinājumiem, stilu sintēzi un sadarbību ar saviem laikabiedriem, komponistiem. Tikpat kontrastējoša kā šīs mūziķu grupas būs arī koncerta programma – no Sabīnes Ķezberes poētisko japāņu tanku iedzīvinājumiem skaņās līdz pat vibrējošajam un mikrotonālajam Platona Buravicka “Planktonam”. Tāpat kā festivāla atklāšanas koncertā, abām grupām būs jāizpilda viens jaunradīts opuss kopā. Tas būs jaunā komponista, Helsinkos un Oksfordā studējušā Alekseja Peguševa darbs “M’illumino d’immenso“. Pirmatskaņojumu piedzīvos arī Madaras Pētersones "Serendipity" saksofonu kvartetam, kurā dažādi muzikālie fragmenti kā atsevišķi puzles gabaliņi nobeigumā saliekas kopā pazīstamā muzikālā attēlā. Koncerta programmā arī divi "Putniem" agrāk radīti darbi, kuru autori ir komponistes Līva Blūma un Anna Veismane.

Vokālās grupas "Putni" galvenais uzdevums, uzsākot savas muzikālās gaitas 1993. gadā, bija izrauties no tradicionālās sieviešu ansambļu kustības un pierādīt, ka sieviešu vokālajam ansamblim ir iespējams pretendēt uz ko nopietnāku par šlāgera tipa dziesmiņām klavieru pavadījumā. Rūpīgi un mērķtiecīgi caur jaundarbu pasūtinājumiem ansambļa laikabiedriem – komponistiem gan Latvijā, gan aiz tās robežām, tika uzkrāts vērā ņemams, unikāls repertuārs.
Ilgu laiku "Putni" bija vienīgā šāda tipa vokālā grupa, kas ar savu darbību saviļņoja visu ansambļu dziedāšanas kustību un iedvesmoja arvien vairāk kolektīvu pievērsties nopietnam koncertrepertuāram.

ENSEMBLE U:

05.martā pl. 19.00 tiešsaistē no Tallinas

Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot biļeti, ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19. martam.

Ensemble U: /Igaunija/:
Tarmo Johannes (flauta)
Helena Tuuling (klarnete)
Merje Roomere (vijole)
Levi-Danel Mägila (čells)
Vambola Krigul (sitaminstrumenti)

Programmā:

Sakarā ar pianista slimību, ir mainīta programma. Lindas Leimanes darbs, diemžēl, neizskanēs.

Jurgis Mačiūnas (1931-1978) Trio for ladder, mud and pebbles (1962)
Märt-Matis Lill (1975) For the birds for gran cassa and phonogram (2006)
Tatjana Kozlova-Johannes (1977) Love Song for flute, violon and instruments ad libitum (2010/2015)
Udo Kasemets (1919-2014) 4’33” Fractals for any instrument (2000)

Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs. 2021. gada aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.

Ensemble U: ir šobrīd prominentākais mūsdienu mūzikas interprets Igaunijā ar daudzpusīgu darbību gan mājās, gan starptautiskajā arēnā. Sešu mūziķu grupa – tās sastāvā flauta, klarnete, vijole, čells, klavieres un sitaminstrumenti – uzstājusies tādos prominentos festivālos kā Time of Music (Vītasāri, Somija), GAIDA (Viļņa, Lietuva), Sounds New (Kenterberija, UK), Nordic Music Days (Helsinki, Somija), Nuova Consonanza (Roma, Itālija), un Third Practice (Ričmonda, ASV).

Koncertā Ensemble U: atskaņos vairāku igauņu komponistu darbus, to skaitā izcilā avangardista Udo Kasameta (Igaunija/Kanāda) mūziku, lietuvieša Jurģa Mačiūna skaņurakstus un Lindas Leimanes darbu.

20 FINGERS DUO


05. martā pl. 20.00 tiešsaistē no Viļņas

Koncerta ieraksts biļešu īpašniekiem, vai nopērkot, biļeti ir apskatāms bezrindas.lv līdz 19.martam.

Programmā:

Alvils Altmanis (1950) Triptych,

Aleksandr Žedeljov (1983) Friendly DNA Genocide (pirmatskaņojums),

Mykolas Natalevičius (1985) dew.mist,

Julius Aglinskas (1988) In Between Silence,

Rūta Vitkauskaitė (1984) Hightet,

Anatolijus Šenderovas (1945–2019) Dialogue I-II for violin and cello

Kopš 2019. gada visu trīs Baltijas valstu Komponistu savienības ir apvienojušās Baltijas mūsdienu mūzikas tīklā (Baltic Contemporary Music Network), kura mērķis ir savstarpēji sadarboties un popularizēt Baltijas mūsdienu mūziku ārzemēs.  2021. gada  aprīlī un maijā Tallinā un Tartu noritēs pirmās Baltijas mūzikas dienas. Šī zīmīgā notikuma priekšvakarā uz mūsu festivālu ir aicināti arī igauņu un lietuviešu mūsdienu mūzikas ansambļi, kuru koncertos ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika.

Twenty Fingers Duo ir starptautiski atzīts un daudzkārt apbalvots laikmetīgās mūzikas ansamblis, kuru veido vijolniece Lora Kmieļauskaite (Kmieliauskaite) un čellists Arnss Kmieļausks (Kmielauskas). Dueta uzstāšanās kvalitāti raksturo intensīva, pievilcīga enerģija un savpata skaņa. Par Twenty Fingers Duo runā, ka viņi ir ambiciozi un zinātkāri. Un, protams, ar pētniecisku azartu un atvērtību sadarbībai viņi izpilda svēto pienākumu popularizēt lietuviešu laikmetīgo mūziku. Programmā līdzās lietuviešu skaņražiem, kas pārstāv dažādas paaudzes, arī latvieša Alvila Altmaņa Triptihs.

LIGETI. LAIKA VIĻŅI


17. aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē

Sinfonietta Rīga stīgu kvartets,
Agnese Kanniņa, Kristiāna Krūskopa (vijole), Artūrs Gailis (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Programmā:
Armands Aleksandravičus "Deviations" (pirmatskaņojums)
Anna Ķirse "Mundus Invisibilis" (pirmatskaņojums)
Oskars Herliņš "Block Buster" (pirmatskaņojums)

Par iedvesmas avotu latviešu komponistu jaundarbiem ir kalpojis izcilā ungāru komponista Ģērģa Ligeti Otrais stīgu kvartets, kurš koncertā netiks atskaņots, taču būs komponistu sarunas par šo skaņdarbu, kā arī stāstījumi par atsaucēm uz Ligeti kvartetu jaundarbos.

Šī ir vienīgā programma festivālā, kurā latviešu komponisti izmantos elektroniskās skaņas un stīgu kvarteta elektronisku apstrādi. Kāpēc? Tam ir zināms konceptuāls segums. Ligeti sešdesmitajos gados pārsteidza pasauli ar jaunu kompozīcijas tehniku – mikropolifoniju, kura ietvēra sevī ideju par ļoti smalki izveidotu kanonisku struktūru, kura laika skalā bija tik kompakta, ka neatstāja polifonisku iespaidu, bet drīzāk fakturālu un elektronisku. Kad tika atskaņoti pirmie Ligeti simfoniskie skaņdarbi, publika meklēja zem krēsliem paslēptus skaļruņus. Lielā mērā var teikt, ka Ligeti bija pirmais, kurš savienoja instrumentālo un elektronisko mēdiju ar neredzamu saiti, izmantojot elektroniskās tehnikas instrumentālajā rakstībā. Šis un arī citi aspekti ir iedvesmojoši jaunos latviešu komponistus jaundarbiem. Armands Aleksandravičus min, ka klausoties Ligeti kvartetu, vizuāli iztēlojas tumšu ekrānu, kurā ik pa laikam iemirdzas dažas pikseļu grupas, citkārt tās noformē konkrētas līnijas, citkārt tās veido konkrētu attēlu.

NOSLĒGUMS / LEIMANE. VIĻUMS. GRIZĒ

29.aprīlī pl. 19.00 tiešsaistē

Valsts Kamerorķestris Sinfonietta Rīga, diriģents Normunds Šnē

Solisti Agnese Egliņa (klavieres), Egija Veldre (flauta), Mārtiņš Circenis (klarnete), Liene Neija-Kalniņa (vijole), Ivars Brīnums (alts), Kārlis Klotiņš (čells).

Programmā:

Žerārs Grizē  (Gerard Grisey) ”Vortex Temporum” (pirmatskaņojums Latvijā),

Mārtiņš Viļums “The Stream of Disappearance” (pirmatskaņojums),

Linda Leimane “Ray-bows”  (pirmatskaņojums)

Festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" vainagojumā - Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē 6. marta tiešsaistes koncertā no Lielās ģildes. Tā programmā franču komponista Žerāra Grizē (1946-1998) monumentālā kamermūzikas opusa Vortex Temporum pirmatskaņojums Latvijā, kā arī divu latviešu komponistu - Mārtiņa Viļuma un Lindas Leimanes – darbu pirmatskaņojumi, kas, līdzīgi savam priekšgājējam, akcentē pārdomas par muzikālo laiktelpu.

40 minūšu ilgais “Vortex Temporum” (1994-96) 6 mūziķiem (flauta, klarnete, vijole, alts, čells, klavieres) ir, iespējams, pats nozīmīgākais kamermūzikas opuss franču mūzikā 20. gs. otrajā pusē. Ietekmes ziņā to var salīdzināt ar Olivjē Mesiāna “Kvartetu laika galam”, kas reprezentēja jaunākās kompozīcijas idejas 20. gadsimta četrdesmitajos gados. Grizē skaņdarbā pretnostata dažādas laika izjūtas un struktūras (“Vortex Temporum” - laiku viesulis), konfrontē tās, saistot ar noteiktu skaņas spektra harmoniskuma/inharmoniskuma pakāpi, telpisko blīvumu, mūzikas plūduma paredzamības/neparedzamības sajūtām. Materiālu un formu veido viena un tā pati muzikālā žesta formula, kas izteikta dažādās laika dimensijās. Lielā mērā var teikt, ka šis darbs summē visu iepriekšējo komponista pieredzi darbā ar skaņas spektru, formveidi u.c. kompozicionālajiem aspektiem.

Koncerts saņema 2021. gada Lielo Mūzikas balvu kategorijā "Par izcilu iterpretāciju".


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2024. ENCORE
    27. mar. 2025
  • Baltija Mūzikas dienas 2023
    2. apr. 2024
  • 2022. GADA FESTIVĀLS LJMD - PULSS
    16. mai. 2022
  • 2021. GADA FESTIVALS LJMD - VADI
    10. mai. 2021
  • Informācija ar 2018. gada festivāla norisēm
    15. mai. 2018
  • Post factum vērtē LJMD 2018 koncertus
    10. mai. 2018
  • Par LJMD 2018 noslēgumu
    7. apr. 2018
Latvijas Komponistu savienība - 2025