Laika upe. Reinis Zariņš
17.04.2026. pl. 19.00 Spīķeru koncertzālē
Reinis Zariņš, klavieres
PROGRAMMĀ:
I
Arvo PERTS | Arvo PÄRT (1935)
Für Alina [1976]
Andris DZENĪTIS (1978)
“Laikagraudi” (Timegrains) [pirmatskaņojums!]
Pauls DAMBIS (1936)
Sonāte “Aizejošā laikmeta gars” (Spirit of the passing age) [pirmatskaņojums!]
Žibokle MARTINAITĪTE | Žibuoklė MARTINAITYTĖ (1973)
Polyphonies of Being [2022]
II
Marianna LĪKA |Marianna LIIK (1992)
Climb the Light [2024]
Madlēne ĪSAKSONE | Madeleine ISAKSSON (1956)
Écrits sur l'eau [2020]
Tēnu KĒRVITSS | Tõnu KÕRVITS (1969)
To the North… [2017]
Aleksandrs AVRAMECS (2000)
Circadian [pirmatskaņojums!]
Pēteris VASKS (1946)
“Dzeguzes balss. Pavasara elēģija” [2021]
Laiks nav vienmērīgs plūdums – tas ir straumju tīkls, kas nes vienlaikus uz priekšu un atpakaļ, atstāj nospiedumus, pēc tam tos izdzēš, un liek atkal sākt no jauna. Tieši tā festivāla moto “Mēs dzīvojam citos laikos” iegūst konkrētu jēgu: vienā koncertā sadzīvo dažādas paaudzes, dažādi tempi un atšķirīgas laika izjūtas. Viena no Latvijas ievērojamākajiem pianistiem, Reiņa Zariņa, soloprogrammas centrā ir divi jaundarbi, kas pasūtināti īpaši šim koncertam. Tie izceļ dažādas paaudzes visredzamākajā veidā: viens ir 26 gadus vecā Aleksandra Avrameca darbs, bet otrs — 90 gadus vecā Paula Dambja opuss. Šie skaņdarbi iemieso divas pieredzes, kas dzīvo dažādos ritmos: viena runā no šodienas paātrinājuma un nepārtraukto pārmaiņu izjūtas, otra – no ilgāka laika loka, kurā svarīga atgriešanās, mērogs un atmiņa. Kopā tie veido vienu programmas asi: upes plūdumu kā paaudžu sarunu.
Ziemeļvalstu dimensiju programmā ienes Madlēnes Īsaksones Écrits sur l’eau – mūzika par pēdām un rakstiem ūdenī, kas uz mirkli parādās un uzreiz izzūd. Ūdens kļūst par laika tēlu: paisums un bēgums, bezgalīga tecēšana, atplūšana un aizplūšana. Tas ir darbs, kurā laiks tiek vērots – kā virsma, kurā uzplaiksnī cilvēka dzīves atskaņas. Programmā skan arī vairāku citu komponistu komponistu mūzika, paplašinot laika upes karti ar dažādiem skatpunktiem uz šodienas pieredzi. Pianista Reiņa Zariņa interpretācijā koncerts kļūst par koncentrētu laikmetīgās eksistences portretu: paātrinājums un klusums, pēdas un izzušana, atmiņa un plūdums vienā nepārtrauktā straumē.
Tekstu sagatavoja Santa Bušs