Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025

27. janvāris, 2026 pl. 21:25, Nav komentāru

Festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025" | Rīga | Ropaži | 7. - 11. MAIJS

Māksla var būt spogulis, kas atklāj laika seju, bet tā var būt arī spēks, kas maina realitāti. Kas ir komponists – vērotājs vai vizionārs? Vēstījuma nesējs vai pats pārmaiņu virzītājs?

Šogad Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025 veltītas māksliniekiem kā vizionāriem – tiem, kas ar skaņu meklējuši atbildes uz fundamentāliem jautājumiem par sabiedrību, kultūru un cilvēka iekšējo pasauli. Pieci koncerti – četras nozīmīgas figūras, kuras savā laikā uzdrīkstējās transformēt realitāti.

Viņu idejas šodien atbalsojas jaundarbos, kuros latviešu komponisti dialogā ar pagātni rada mūziku nākotnei. Vai iespējams klausīties ideju? Kā skan domas, kas izmainījušas pasauli?

Festivāls izgaismo 20. gadsimta Latvijas intelektuāļu atstāto mantojumu – domātājus, kuri veltīja dzīvi jautājumiem par mākslas nozīmi un tās attiecībām ar sabiedrību. Viņi bija komponisti, dzejnieki, filozofi, izglītotāji, reformatori – personības, kuras bija laikmeta balsis, bet arī balsis pret laikmetu.

No dzejas līdz sintezatoriem, no kora līdz telpiskajai skaņai – katrs koncerts ir unikāla muzikāla telpa, kas ļauj šīm domām atdzimt mūsdienu skaņu ainavā. Noslēguma koncertā, kurā skaņa pati kļūst par domātāju, krustcelēs nonāk jautājums: ja mežā nokrīt koks un neviens to nedzird, vai tas rada skaņu?

Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025 – kur pagātnes vīzijas sastopas ar nākotnes skaņu!

Festivāla koncepcijas autors un mākslinieciskais vadītājs – komponists Krists Auznieks.

KONCERTI:

07.maijs, 19.00, Rīgas Latviešu biedrība, Zelta zāle
Trio Tresensus & Erica Synths

Trio Tresensus - Līga Griķe (kokle), Aigars Raumanis (saksofons), Uģis Upenieks (perkusijas). Piedalās Madara Ozoliņa, Jorens Daugulis, Reinis Rabenau (elektronika) un diriģents Oskars Mitrevics.

Programmā:
Elizabete Beāte Rudzinska - Atmošanās
Aleksandrs Avramecs - Starp atmiņas spoguļiem (pirmatskaņojums)
Santa Bušs - Mēness upes gaismas tuksnešu pusvārdos (pirmatskaņojums)
Jānis Petraškevičs - Dārza nakts (pirmatskaņojums)
Marita Semjonova - Laivā (pirmatskaņojums)
Anna Veismane - Tresensus tējnīcā

Festivāla “Latvijas jaunās mūzikas dienas 2025” atklāšanas koncerta centrālā personība ir VERONIKA STRĒLERTE (1912–1995) – dzejniece, esejiste, trimdas intelektuāle, spilgta kultūras domātāja, kas savos rakstos un dzejā iemiesoja eksistenciālu plašumu un izpratni par mākslas spēku. Strēlerte sevi pieteica trīsdesmito gadu otrajā pusē Latvijas brīvvalstī, taču mūža lielāko daļu aizvadīja trimdā Zviedrijā. Strēlertes dzejai raksturīga formas izkoptība un precizitāte, lakonisms un stila izjūta, arī refleksijas par dzīves skaistumu un īslaicību, likteņa nolemtību un cilvēka stoicismu, indivīda un tautas likteņa saistību... Līdztekus dzejai tapuši arī tulkojumi no franču, itāļu un vēl citām valodām, recenzijas, kultūrfilozofiskas apceres, esejas... Gunars Saliņš viņas valodu nodēvējis par “dzīļainu”, vēl citi norādījuši, ka Strēlertes simbolu cauraustajai un šķietami klusinātajai izteiksmei piemīt tāda jauda, kas spētu darbināt veselu elektrostaciju! Šajā vakarā kopā ar plaša redzesloka apveltīto Trio Tresensus ne vien ieklausīsimies Strēlertes vārdos, bet arī iedziļināsimies viņas pasaules redzējumā, domās par mākslu un sabiedrību. Tāpat šis vakars iezīmē festivāla pirmo sadarbību ar Latvijas vadošajiem analogo sintezatoru ražotājiem Erica Synths, kuri diviem no šīvakara jaundarbu autoriem pirmoreiz dāvāja iespēju strādāt rezidencē Ķīpsalā, lai atklātu pavisam jaunas skaņu teritorijas.

08.maijs, 19.00, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Lielā zāle
Klavieru kvartets "Quadra"

Klavieru kvartets Quadra - Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells), Rihards Plešanovs (klavieres)

Programmā:
Indra Riše "Svabadais gars" (Veltījums Annai Rūmanei - Ķeniņai, pirmatskaņojums)
Madara Pētersone "Melnais ērglis" (pirmatskaņojums)
Gundega Šmite "Six Fantasies after Latvian Folk Songs"
Raivis Misjuns "Naktsputni"
Jānis Petraškevičs "Kārtības Rituāli"
Dons Jaffē "Gefühle mit Brahms“

Mākslinieks kā aktīvs sabiedrības veidotājs – šis koncerts godina Annu Rūmani-Ķeniņu, Latvijas neatkarības idejas nesēju, feministisku domātāju un izglītības reformatori. Viņas darbība politikā, pedagoģijā un žurnālistikā bija vērsta uz pārmaiņām, un šodien viņas vīzijas turpina rezonēt caur mūziku. Šajā koncertā klavieru kvartets Quadra atskaņos latviešu komponistu jaundarbus, kas interpretē mākslinieka atbildību un spēju ietekmēt laikmetu.

Anna Rūmane–Ķeniņa (1877–1950) – sabiedriskā darbiniece, skolotāja, rakstniece. Nodibinājusi privātu meiteņu skolu Rīgā. Presē rakstījusi par politiku, pedagoģiju un sieviešu tiesībām. Propagandējusi ārzemju presē neatkarīgās Latvijas valsts ideju. Bijusi Baltijas lietu referente Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļā (1917–1919), Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja Parīzē (1919). Parīzē nodibinājusi Franču-latviešu tuvināšanās komiteju (1920). No 1902. līdz 1912. gadam ar pārtraukumiem presē publicējusi stāstus, tēlojumus un vienu lugu. Šī koncerta centrā likta ideja par mākslinieku kā sabiedrisku personu, kura gan ar savu māksliniecisko, gan citu darbību spēcīgi virza un ietekmē procesus sabiedrībā.

09.maijs, 19.00, Latvijas Universitātes Lielā aula
Latvijas Radio koris un instrumentālā grupa, diriģents Sigvards Kļava

Programmā:
Santa Ratniece "My soul will sink within me" (Latvijas pirmatskaņojums)
Andris Dzenītis "Miers ar dzīvām acīm" (Knuta Skujenieka dzeja)
Andris Dzenīts "Eripe me, Domine" (pirmatskaņojums)
Pēteris Vasks "Pirmā zāle" (Friča Bārdas dzeja) (pirmatskaņojums)
Artūrs Grīnups Simfoniski oratoriāls monuments Kerubīnī piemiņai (Anitras Tumševicas jaunās orķestrācijas pirmatskaņojums)

Noslēpumainais, ekscentriskais komponists un mūzikas filozofs Artūrs Grīnups savā daiļradē tiecās pēc neierobežotas izteiksmes brīvības. Viņa neparastā simfoniski oratoriālā mūzika, kas biežipalikusi ēnā, šajā koncertā iegūs jaunu skanējumu, iekļaujot arī Anitras Tumševicas jauno Grīnupa darba orķestrāciju. Tāpat koncertā varēsim piedzīvot vēl Latvijā nedzirdēto vizionāres Santas Ratnieces darba atskaņojumu "My soul will sink within me", kā arī Andra Dzenīša un Pētera Vaska darbu pirmatskaņojumus.

10.05.2025., 19.00, LNB Ziedoņa zāle
Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", diriģents Normunds Šnē
Programmā:
Santa Ratniece "Passacaglia" (pirmatskaņojums)
Selga Mence "Laiks. Ceļš." (pirmatskaņojums)
Džeikins Pusons "The Seat of Consciousness” (pirmatskaņojums)
Linda Leimane "Ray-bows"
Mārtiņš Viļums "Tvyjōraan"

Koncerta centrālā personība Milda Palēviča.
Vai skaistums var būt intelektuāls spēks? Milda Palēviča – pirmā latviešu filosofijas doktore un estētikas domātāja – uzskatīja, ka skaistumam piemīt sabiedrību transformējošs spēks. Viņas darbi par estētiku ilgi tika ignorēti, taču šodien tie uzrunā no jauna. Šis koncerts ir veltīts skaistuma izpratnei mūzikā – Sinfonietta Rīga atskaņos piecus jaundarbus, kas pievēršas estētikas un skaistuma idejām laikmetīgajā mākslā.
Palēviča ir pirmā latviešu filosofijas doktore, studēja ārvalstīs un domāja par estētiku un skaisto; pirmā, kura rakstījusi sistematizētu darbu par estētiku un skaistuma domu. Viņa pasniedza estētiku Latvijas konservatorijā, tagadējā Mūzikas akadēmijā. Aktīvi iestājās par sieviešu tiesībām starpkaru periodā un šķiet būtiski domāt par viņu īpaši tamdēļ, ka padomju cenzūras dēļ ar viņas darbiem pa īstam varējām saskarties tikai pavisam nesen un mūsu valsts intelektuālajā telpā nav bijis neviena, kas tik nopietni būtu gribejis domāt par skaistumu, tā nozīmi un lomu sabiedrībā.

11.maijs, 13.00, Ropažu novads, Skaņu muiža 360
Telpiskās skaņas koncerts

Programmā:

Agita Reķe "ab(e)sence" (pirmatskaņojums)
Alise Rancāne "Hidden Layers of Charlotte"
Zane Dombrovska "Before" (pirmatskaņojums)
Armands Skuķis "Algoritmiskās studijas" (pirmatskaņojums)
Rolands Kronlaks "Escape Landscape"
Voldemārs Johansons "Hyperboreal"

Pēdējos gados ir izveidojusies liela komponistu interese par telpiskās skaņas iespējām, vairāki latviešu komponisti ir izstrādājuši skaņdarbus speciāli sagatavotām koncertzālēm vai kupolu konstrukcijām, kurās izvietotie skaļruņi ietver klausītāju no dažādām pusēm un dažādos augstuma līmeņos. Telpiskās skaņas koncertzāle “Skaņu muiža 360” ir aktrises un skaņu mākslinieces Zanes Dombrovskas un viņas dzīvesbiedra kopīgi izlolots projekts, tā ir pirmā šāda veida zāle Latvijā ar pastāvīgu skaļruņu instalāciju. Šis koncerts reflektē par nākotni un tam nav centrālās personības: vai komponisti varētu būt zinātnieki? Kā Parsifāla par telpu šeit top laiks un piedāvā platformu jau bez pašu izpildītāju klātbūtnes. Šī depersonalizētā pieeja uzdod jautājumu: vai nākotnē varam iztikt bez personībām? Vai personības kults ir beidzies? Vai varam izšķīdināt personību sabiedrībā un kādas tam būtu sekas? Tas liek arī domāt par tehnoloģiju spēju pārņemt dažādas mūsu funkcijas. Vai tās var pārņemt mūsu identitāti?

Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025

Festivāls "Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2025" | Rīga | Ropaži | 7. - 11. MAIJS

Nav komentāru

Komentēt